Krievija atteikusies ar Latviju noslēgt divpusēju līgumu militārā caurspīdīguma veicināšanā

Saspīlējums Latvijas–Krievijas attiecībās. Kaimiņvalsts noraidījusi Latvijas Aizsardzības ministrijas piedāvājumu slēgt vienošanos par papildu uzticamības pasākumu īstenošanu. Latvijas amatpersonas vēlējās uzraudzīt krievu militārās mācības, taču saņēmušas atteikumu. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norāda, ka šis žests nebija pārsteigums un kārtējo reizi apliecina kaimiņvalsts nedraudzīgo nostāju.

2017. gada 14. martā 22:15

Jānis Zvērs, TV3 Ziņas

Ņemot vērā Krievijas provokatīvo rīcību Latvijas robežas tuvumā – plašās militārās mācības un infrastruktūras attīstību, Latvijas interesēs ir iegūt informāciju par šīm aktivitātēm, skaidro Aizsardzības ministrijā. Pērn abu valstu pārstāvji tikās un apsprieda iespēju aktīvāk ļaut abpusēji vērot militārās mācības. Krievijas puse tagad ir noraidījusi Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības, akcentē aizsardzības ministrs.

"Mēs lūdzām papildus vienu bruņojuma inspekciju, vienu mācību inspekciju, lai uzlabotu uzticamību, caurskatāmību," skaidro ministrs Raimonds Bergmanis.

NATO un Krievijas formālās attiecības tika pārtrauktas 2014. gada pavasarī pēc Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos. Pašreizējā NATO politika pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā. Krievijas noraidījums nav pārsteigums arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvim.

"Kas ir Krievijas mācību scenāriji? Tos par aizsardzības scenārijiem nevar nosaukt. Tur ir karadarbība Kaļiņingradā, Baltijas valstīs, ar desantnieku iebrukumu. Pirms pāris gadiem bija izspēlēts kodoluzbrukums Varšavai. Mēs redzam tos vēstījumus, kurus Krievija sūta. Tie vairo spriedzi, nevis mazina," norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvis Andris Kudors.