Latvijā ierodas Ukrainas bērni arī bez vecākiem. Bāriņtiesām jāsaprot, kā visiem palīdzēt

Kā "’tv3.lv’’ uzsver Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve Zita Mustermane, ārkārtas aizbildnība attiecināma tikai un vienīgi uz bērniem, kas ieceļojuši Latvijā no Ukrainas kara zonas bez vecāku pavadības. Proti, pat ja bērnam Ukrainā ir iecelts likumiskais pārstāvis (aizbildnis, aprūpes institūcijas vadītājs), kas nav bērna vecāks, bez vecāku pavadības esošam bērnam Latvijā tiks nodibināta ārkārtas aizbildnība.

No parastās aizbildnības piešķiršanas kārtības ārkārtas aizbildnības nodibināšanas procesuālā kārtība ir noteikta atvieglotāka un paātrinātāka. Būtiskākās atšķirības:

• parastās aizbildnības lēmumu pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē, bet ārkārtas – vienpersoniski bāriņtiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis;
• parastās aizbildnības lēmums tiek pieņemts viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, bet ārkārtas – divu darba dienu laikā;
• ārkārtas aizbildnības piešķiršanai nepieciešama informācija no Nacionālā veselības dienesta (NVD) par personas atrašanos psihiatra un narkologa uzskaitē;
• ārkārtas aizbildnības piešķiršanai nav nepieciešams psihiatra, narkologa atzinums, ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un informācija par ienākumiem;
• uz parasto aizbildnību var pretendēt jebkura persona, bet uz ārkārtas – persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa, adoptētāja, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā.

Aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes ir atbilstoši izvērtētas un sagatavotas, lai uzņemtu bērnus, kuri ir piedzīvojuši traumatisku pieredzi. Turklāt, kā atzīmē Mustermane, jāņem vērā, ka šiem nepavadītajiem bērniem traumatiskā pieredze ir būtiski lielāka, jo viņi ir piedzīvojuši ne vien kara radītās šausmas, bet arī vecāku un tuvinieku zaudējumu, kas ir būtisks vērā ņemams apstāklis.

Vienlaikus tie Latvijas iedzīvotāji, kuri izteikuši vēlmi uzņemt šos bērnus savā ģimenē, aicināti vērsties bāriņtiesā, lai nokārtotu aizbildņa, viesģimenes vai audžuģimenes statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai jau pietiekami sagatavotā līmenī nodrošinātu bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu aprūpi.

Lēmuma pieņemšanas termiņš – optimāls

Pēc iesnieguma saņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu bāriņtiesai jāveic pārrunas ar nepavadīto bērnu, potenciālo ārkārtas aizbildni, jāpārbauda dzīves apstākļi, jāiegūst informācija no Sodu reģistra, kā arī jāpieprasa informācija NVD. Mustermane piebilst, ka pirms regulējuma virzīšanas Saeimā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ar NVD mutiski vienojās par to, ka informāciju, atbildot uz bāriņtiesas pieprasījumu, NVD sniegs maksimāli īsākā laikā.

Ņemot vērā minēto un izvērtējot bāriņtiesas darbības vienpersoniska lēmuma pieņemšanai, kā norāda Mustermane, noteikts optimāli iespējamais termiņš lēmuma pieņemšanai. Turklāt jāņem vērā, ka bērns bez vecāku pavadības nevar ilgstoši atrasties Latvijā bez likumiskās pārstāvības, līdz ar to bērna interesēs ir pieņemt šo lēmumu iespējami ātrākā termiņā.

Bāriņtiesai par pieņemto lēmumu ir pienākums informēt VBTAI, kura veidos un uzturēs vienotu bērnu reģistrāciju un uzskaiti. Mustermane paskaidro – tā kā konkrētais tiesiskais regulējums stājies spēkā vien 12. martā, šobrīd vēl nav pieejama statistika par to, cik ukraiņu bērniem jau lūgts piešķirt ārkārtas aizbildnību.

Piemaksas bāriņtiesām jāskata centralizēti

Tiesa, pēc ārkārtas aizbildņa statusa piešķiršanas bāriņtiesu pienākumi nebeidzas. Pēc tās seko arī šādi uzraudzības pienākumi:

• pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta bērna personisko interešu nodrošināšanā;
• vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē;
• ja konstatēti pārkāpumi, lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Jau zināms, ka Rīgas Kongresu namā izveidotajā bēgļu centrā Ukrainas iedzīvotāju, kuri bēg no kara, rindas nesarūk. Tas neviļus arī liek domāt, ka bāriņtiesas sagaida krietni lielāks darba apjoms nekā līdz šim. Mustermane gan norāda, ka šobrīd nav iespējams paredzēt, cik bez vecāku pavadības esoši bērni ieceļos Latvijā no Ukrainas un līdz ar to cik lielā apjomā varētu palielināties darba apjoms. Šādas provizoriskas aplēses varēs veikt pēc noteikta laika perioda, novērtējot aktuālās tendences bāriņtiesās par pieņemto lēmumu skaitu attiecībā pret ārkārtas aizbildnību.

Izskanējusi arī ziņa, ka Izglītības un zinātnes ministrija virzījusi priekšlikumu paredzēt piemaksas pedagogiem darbā ar Ukrainas bēgļu bērniem. Koalīcijas partneri šo priekšlikumu atbalstīja. Taujāta, vai netiek apsvērta iespēja rast iespēju piemaksāt arī bāriņtiesu darbiniekiem par papildu darba pienākumiem, Mustermane paskaidro, ka LM ieskatā pārslodzes darbs šobrīd ir vērojams visā publiskajā pārvaldē, tostarp bāriņtiesās, sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Līdz ar to virsstundu un piemaksu jautājums būtu risināms centralizēti, uzskaitot virsstundu darbu un pēc tam veicot attiecīgu atmaksu. Savukārt Iekšlietu ministrijai kā koordinējošai institūcijai Ukraiņu kara bēgļu jautājumos būtu jāvirza priekšlikumi [attiecībā pret piemaksām – red.]  tiesiskajam regulējumam, līdzīgi kā tas tika noteikts Covid-19 pārvaldības likumā.