Latvijā šaujamierocis ir 189 Krievijas pilsoņiem un tūkstotim nepilsoņu. Vai viņi jāatbruņo?
Valsts drošības dienesta vērtējumā Krievijas un tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas pilsoņi, kuru rīcībā Latvijas Republikā ir šaujamieroči, potenciāli var radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Uz šo brīdi Latvijā šaujamie ir 189 Krievijas un četriem Baltkrievijas pilsoņiem. Ierocis pa rokai ir arī 1012 Latvijas nepilsoņu.
Latvijā šobrīd kopumā reģistrēti 32 059 šaujamieroču īpašnieku, – "tv3.lv" noskaidroja Valsts policijā. Minēto personu vidū ir arī tādi, kuru īpašumā ir vairāki šaujamie. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju rokās kopumā atrodas 73 469 šaujamieroču.
Skaitļi: kam vienmēr pa rokai ir šaujamais?
Ja šaujamieroču statistiku aplūkojam pilsonības aspektā, viens vai vairāki reģistrēti ieroči pieder 30 831 Latvijas pilsoņu. Mūsu sabiedrības vidū ir arī 1012 nepilsoņu, kam pa rokai ir reģistrēts šaujamierocis.
Turklāt šaujamie ir arī 189 Latvijā dzīvojošiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kā arī četriem te mītošiem Baltkrievijas pilsoņiem.
Vēl Latvijā dzīvo arī 74 Eiropas Savienības (ES) valstu (izņemot Latviju) pilsoņi, kuru īpašumā ir reģistrēts šaujamierocis, liecina Valsts policijas statistikas dati.
Medībām, sportam un pašaizsardzībai: ko atļauj likums
Ieroču aprites likums ļauj ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieroci šādām Latvijas iedzīvotāju grupām:
- Latvijas pilsonis;
- Latvijas nepilsonis;
- ES dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts pilsonis;
- iedzīvotājs, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.
Likums arī noteic, ka pie sava ieroča var tikt persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu.
Ieroču atļauja attiecas uz B, C un D kategorijas garstobra—gludstobra medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročiem, traumatiskajiem garstobra šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to munīciju.
Minētos ieročus likums ļauj izmantot atbilstoši katra to lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās un pašaizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai likumos noteiktajā kārtībā.
VDD rosina mainīt esošo ieroču aprites kārtību
Valsts Drošības dienests (VDD) pastāvīgi iegūst un analizē informāciju saistībā ar Krievijas izvērsto agresīvo karadarbību Ukrainā, lai apzinātu riskus Latvijas nacionālajai drošībai, – "tv3.lv" uzsver dienestā.
Saistībā ar identificētajiem riskiem VDD ir rosinājis Iekšlietu ministriju pārskatīt normatīvo regulējumu ieroču aprites jomā, iesniedzot priekšlikumus grozījumiem Ieroču aprites likumā.
VDD rosinātās izmaiņas paredz papildināt likuma 23. pantā noteikto iemeslu sarakstu, kādēļ fiziskām personām aizliegts izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai ieroču kolekcijas atļauju, papildus nosakot, ka šāda veida atļaujas atsakāmas, ja "Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija liecina, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās rīcība vai uzskati ir pretrunā Satversmē nostiprinātajām pamatvērtībām".
"Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos lojalitātei pret Latvijas Republiku un Satversmi jābūt obligātam priekšnosacījumam, lai saņemtu ieroča atļauju."
Obligātu prasību par lojalitāti Latvijas Republikai un Satversmei paredzēts attiecināt arī uz komersantiem, veicot grozījumus Ieroču aprites likuma 74. panta otrajā daļā, – informē VDD.
Papildus VDD vērtējumā būtu nepieciešams ar regulējumu Ieroču aprites likumā noteikt, ka šaujamieroči un munīcija ir pieejami (tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus, to sastāvdaļas un tiem paredzēto munīciju) tikai Latvijas pilsoņiem, ES, EEZ un NATO dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.
Dienesta ieskatā tādējādi tiktu mazināts iespējamais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai.
"Iniciēto Ieroču aprites likuma grozījumu mērķis ir aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresīvo karadarbību Ukrainā un pret Latvijas valsti ilgstoši vērstās izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitātes," "tv3.lv" atzīmē VDD.
Krievijas pilsoņu atbruņošana – arī Igaunijas valdības darba kārtībā
Kā ziņots, pašreizējā Kajas Kallasas vadītā Igaunijas valdības koalīcija, kuras sastāvā ir Reformu partija, "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija, apņēmusies atbruņot visus valstī dzīvojošos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus.
Viens no koalīcijas līguma punktiem paredz minēto valstu pilsoņiem gan anulēt jau agrāk izsniegtās ieroču atļaujas, gan pārtraukt šādu atļauju izsniegšanu turpmāk.
Jau martā Igaunijas Ieroču īpašnieku savienība mudināja mainīt Ieroču likumu, nosakot, ka šaujamieroči un munīcija drīkst būt tikai Igaunijas, kā arī ES un NATO valstu pilsoņu īpašumā.
Savienība pauda viedokli, ka nekavējoties jāaptur ieroču atļaujas Igaunijā dzīvojošajiem Krievijas Federācijas un tās sabiedroto valstu pilsoņiem.
Pēc Ieroču īpašnieku savienības rīcībā esošajiem datiem, 2020. gadā Igaunijā dzīvoja 1300 Krievijas pilsoņi, kuriem valsts izsniegusi ieroču atļauju un kuru īpašumā ir šaujamieroči.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
