Latvijas pludmales kļuvušas netīrākas. Daudzi tā arī nav iemācījušies sakopt aiz sevis…
Latvijas pludmales kļūst netīrākas – jau piekto gadu dabas aktīvistu veiktajā pludmaļu tīrības monitoringā secināts, ka situācija pasliktinās. Šobrīd ir izpētīta vairāk nekā puse no paredzēta 500 kilometrus garā maršruta.
Pat lietainā dienā ekspedīcijas Mana jūra dalībnieki ir devušies aptuveni 15 kilometrus garās pludmales izpētē Mērsragā. Šogad uz 100 metriem šeit tika atrasti 83 dažādi atkritumi, un tas, salīdzinājumā ar citām vietām, ir salīdzinoši labs rādītājs. Taču ir arī negatīvi piemēri: pēdējo piecu gadu laikā sliktākā situācija ir novērota Kurzemē, Baltijas jūras posmā.
Foto
Ekspedīcijas dalībnieku veidotajā sarakstā šobrīd ir piecas tīrākās jeb zaļās pludmales, kurās tika atrastas līdz 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Netīrāko jeb sarkano pludmaļu sarakstā ir ievietotas tās pludmales, kur 100 metros ir vairāk nekā 200 atkritumi. Tradicionāli visbiežāk pludmalē tiek atrasti plastmasas atkritumi, tie veido vairāk nekā 50% visa piesārņojuma. Taču šogad pētnieki ir uzgājuši arī pavisam neierastas lietas.
Mērsragā atbalsta dabas aktīvistu centienus izpētīt Latvijas jūras piekrasti, un cītīgi seko līdzi tam, lai pašu piekrastes josla būtu sakopta – divas reizes dienā to apseko pašvaldības policija. Tāpat novadā bieži tiek rīkotas talkas.
Lielāko daļu atkritumu veido cilvēku atstātie priekšmeti, taču pēdējā laikā ir pieaudzis arī no kuģiem izmesto atkritumu daudzums: pārsvarā tie ir pārtikas iepakojumi un medicīnas preces. Kaut gan ekspedīcijas dalībniekiem priekšā ir vēl 200 kilometrus gara krasta izpēte, tostarp Rīgā un Jūrmalā, jau šobrīd ekspedīcijas dalībnieki norāda, ka ir gaidījuši, ka Latvijas pludmales būs tīrākas.
Patlaban vidējais atkritumu apjoms Latvijas pludmalēs ir 172 vienības uz 100 metriem. Četru gadu laikā valsts ir apņēmusies samazināt to vismaz par 20 procentiem.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
