"Latvijas Radio 2" brīdina par iespējamu radiostacijas bojāeju

Līdz šim visskaļāk par krīzi sabiedriskajā radio runāja tā Ziņu dienests, bet tagad viņiem pievienojušies vairāki kolēģi no "Latvijas Radio 2". Četru programmu vadītāju parakstītajā vēstulē akcentēts, ka "Latvijas Radio 2" ir štata ziņā vismazākā un vissliktāk apmaksātā redakcija. Ja agrāk piemaksas varēja gūt, veidojot sadarbības raidījumus, tagad tas vairs nav iespējams.

"Mūsu galvenais uzdevums ir sabiedrībā paust dažādo tautas kultūras, tradīciju mantojuma elementu. Tiem naudas nepietiek. Tādas rubrikas vai raidījums varam veidot tikai tad, ja ienāk nauda no ārpuses. Ja kāds kaut ko sponsorē vai nopērk. Šāda situācija sabiedriskajā medijā nav pieļaujama," norāda "Latvijas Radio 2" raidījumu vadītāja Velga Vītola-Amantova.

Par "Latvijas Radio 2" atbildīgā valdes locekle radiostacijas bojāejas piesaukšanu uzskata par stipri pārspīlētu, taču uzsvēra, ka "Latvijas Radio 2" redakcija tik tiešām ir slikti apmaksāta. Tāpēc Radio valde vērsusies pie mediju uzrauga, prasot papildu naudu jau šogad. Patlaban "Latvijas Radio 2" vidējā atlīdzība, ieskaitot papildu projektus un piemaksas, ir nepilns 1000 eiro uz papīra.

Latvijas Radio valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere norāda: "Šodienas vēstule ir sekas tam, ka radio ļaudīm ir lūzis pacietības vadzis. Cik ilgi var lūgt un netikt sadzirdēti vai tikt sadzirdēti tikai daļēji?"

Radio aicinājumu par papildu finansējumu ceturtdien skatīja Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Tas konceptuāli esot atbalstīts, taču līdz otrdienai lūgts pieprasījumu pārstrādāt tā, lai algas pieaugums visiem radio darbiniekiem būt vienlīdzīgs – par 7%.

"Šajā "Latvijas Radio" valdes mums iesniegtajā priekšlikumā vairāk nekā 60 000 eiro tika atvēlēti Ziņu dienestam, kurā vidējais atalgojums ir ievērojami lielāks nekā pārējā radio. Tie ir 1378 eiro, un 15 Ziņu dienesta cilvēkiem atalgojums ir lielāks par vidējo," pauž NEPLP pārstāvis Ivars Āboliņš.

Savukārt attiecībā uz "Latvijas Radio 2" darbinieku vēstuli Āboliņš atzīmēja, ka to nav parakstījis kanāla vadītājs.

"Ja atsevišķi cilvēki uzskata, ka ir jāatgriežas laikos, kad tika tirgots saturs un šī nauda tika dalīta uz galviņām, tas ir absolūti nepieņemami," bilst Āboliņš.

Jāpiebilst gan, ka tas, vai "Latvijas Radio" šogad tiešām tiks pie papildu finansējuma, galu galā būs atkarīgs no Saeimas un valdības.