Latvju dainas tagad lasāmas arī angļu valodā
Apburta ar latvju dainās ietverto ētisko vēstījumu, angļu valodas skolotāja Ieva Auziņa Sentivani spriež, ka senču atstātais garīgais mantojums ir pat vērtīgāks par Bībeli.
Grāmatu izdevējs "Mansards" nupat laidis klajā viņas sakārtotu izlasi, kurā dainas publicētas paralēli – gan latviski, gan angliski, ar mērķi, lai latviešu tradīcijās varētu ielūkoties un saprast arī citas tautas.
Ideja par to, ka vajadzīga grāmata, kas ārzemniekiem ļautu izprast latviešu folkloras maģisko spēku, kas ietverts dainās, Ievai Auziņai radās jau sen. Nav gan tā, ka neviens līdz šim nebūtu mēģinājis dainas atdzejot, taču viss tulkotais, viņai kā trimdas latvietei Amerikā, šķita nedzīvs, bez dvēseles.
Parasti tie tulkojumi vienkārši atstāstīja saturu, tā nebija dzeja. Es ļoti rupji to pielīdzināju beigtiem kaķiem, saku – ausis ir, ūsas ir, kažoks ir, bet jaukuma nekāda! Bet mums vajag to jaukumu, to mīļumu, visu to kopā vajag.
Dainu tulkošana bijis laikietilpīgs process un darbs pie tā – fragmentārs, Auziņa to veikusi 18 gadus. Izdevumā ir 12 nodaļas, kopumā 450 dainas, kas publicētas paralēli latviešu un angļu valodā. Tās raksturo senā latvieša dzīves ritumu, gudrību, svarīgākās norises, arī asprātību un humoru. Lai dainas pārnestu angļu valodā, no sākuma bijis jāizprot tajās ieliktā doma.
Valodā ir tiešā nozīme, un tad ir apgaismotā nozīme. Piemēram, balts. Latviski un angliski balsts ir krāsa, bet latviski tas ir vēl kau kas cēls, tīrs, brīnišķīgs. Pat svēts. Angļu valodā tā ir tā baltā rase, kas ir uzkundzējusies visai cilvēcei, jāuzmanās ir. Piemēram, "mana balta māmuliņa", tātad man ir balta māmuliņa, un kas tad tēvs – laikam melns? Nu tādas domas rodas, tā kā ļoti jāuzmanās, nevar lietot vārdnīcas valodu.
Šī "Dainu" izlase ir īpaša arī ar to, ka Auziņa lasītājiem piedāvā savu interpretāciju, – par ko katra daina īsti vēsta. Tulkojumiem seko autores paskaidrojumi.
Auziņa skaidro: "Piemēram, tēvs ar māti sarājās, pirtī malku skaldīdami, tēvs gribēja arājiņu, māte govju slaucējiņu. Ārzemnieks domās, nu viņi grib pieņemt vienu darbinieku, strīds ir par to, jo viņi nezinās, ko nozīmē – pirtī malku skaldīdami. tāpēc viss tas, ko latvieši zin, ārzemniekiem ir jāpastāsta, un tāpēc ir tās piezīmes."
Auziņa dažbrīd darbojusies gluži kā detektīvs, – lai arī nav precīzu pierādījumu, kad dainas tapušas, tomēr ir gana daudz norādījumu, kas vedina domāt par laiku pirms 13. gadsimta.
Auziņa vēlētos, lai latvieši šo grāmatu dāvina saviem draugiem un kolēģiem ārzemēs, lai par latviešu folkloras maģisko spēku un seno gudrību, uzzinātu pēc iespējas plašāks cilvēku loks.
"pasaulē Bībele ir pazīstama, bet dainas nav! Mana iecere ir, ka latvieši vēlēsies šo senču gudrību pasniegt tālāk, senču pašu vārdos," skaidro Auziņa.
Auziņa nebaidās apgalvot, ka dainās ieliktais garīgais vēstījums ir tik pat vērtīgs vai pat vērtīgāks kā Vecā Derība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
