Šī sieviešu kluba izveide bija iecerēta jau pirms 15 gadiem, un 2016. gadā ideja tika realizēta, tā stāsta Dāmu mednieču kluba vadītāja Linda Dombrovska. "Dāmas šauj un vīri dzen, tas ir tādēļ, lai lauztu to stereotipu, ka parasti kungi ir mednieki un viņu sievas, draudzenes, radinieces iet par dzinējiem, mēs mēģinājām to apgriezt otrādi."
Uz šo brīdi klubā ir apvienojušās 43 dāmas. Kluba biedre Lauma Zīle skaidro, ka vēl pirms dažiem gadiem viņai ar medībām nebija nekā kopīga. Taču, draudzenes pierunāta, viņa uzsāka nodarboties ar šaušanas sportu. Vēl pēc laika – tik laba šāvēja kā viņa jau likumsakarīgi sāka piedalīties medībās. "Tev ir jāmāk dzīvniekam pielavīties, lai viņu nenobaidītu, tas ir tāds azarts, kā atalgojums ir šī gaļa, āda, trofeja," turpina medniece.
Savukārt Katrīna Šterna, pirms pati sāka medīt, iegādājās medību suņus, kas pamazām aizveda arī viņu līdz domām par medībām. Tagad jau vairākus gadus Katrīna dienām var atrasties mežā un medīt. "Sākumā es biju domājusi, ka medīšu tikai putnus, jo man ir putnu suņi. Tad pēc pirmā āža tas aizgāja, tagad ir tā, ka es varu divas, trīs, četras dienas nedēļā būt medībās," norāda Dāmu mednieču kluba dalībniece.
Mednieces vēl piedalās dažādos pasākumos Latvijā un ārvalstīs, kur rīko arī izglītojošas darbnīcas. "Maziem bērniem rādījām, kā izgatavot dažādas rotas no bebru ādām, trofejām, ragiem, spalvām, lai parādītu to, ka medības nav tikai šaušana," atklāj kluba pārstāve.
