NATO šefs par dronu incidentiem Latvijā: Jāatrod risinājumi, kuru izmaksas ir līdzvērtīgas dronu izmaksām

Rute norādīja, ka Latvija ir nozīmīgs NATO sabiedrotais un kopš pievienošanās aliansei jau vairāk nekā divas desmitgades NATO ir palīdzējusi aizsargāt Latvijas drošību. Viņš īpaši izcēla neseno gadījumu, kad NATO spēki palīdzēja reaģēt uz Latvijas gaisa telpā ielidojušu dronu.

"Šāds drona incidents austrumu flangā parāda Krievijas bīstamo un neapdomīgo rīcību, bet vienlaikus tas vēlreiz parāda NATO spēju nodrošināt gaisa aizsardzību," sacīja Rute.

Viņš uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm, kas apņēmusies aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta, un šajā ziņā kalpo kā piemērs citām sabiedrotajām valstīm.

"Latvija jau rāda, kā tas darāms. Es sagaidu, ka arī citas sabiedrotās valstis parādīs, kā papildu izdevumus pārvērst spējās un kā attīstīt savu aizsardzības industriju," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Preses konferencē liela uzmanība tika pievērsta dronu ielidošanai NATO gaisa telpā. Komentējot jautājumu par situāciju, kad drona notriekšanai tiek izmantota ļoti dārga pārtveršanas raķete, Rute atzina, ka šāda pieeja ilgtermiņā nav ilgtspējīga. "Mēs nevaram ilgtermiņā turpināt notriekt dronus ar ļoti dārgām pārtveršanas sistēmām. Mums ir jāatrod risinājumi, kuru izmaksas ir līdzvērtīgas dronu izmaksām," sacīja Rute.

Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs norādīja, ka tikšanās ar Marku Ruti viņam bijusi īpaši vērtīga, ņemot vērā ģenerālsekretāra ilgo pieredzi valdības vadītāja amatā. Kulbergs uzsvēra arī vizītes simbolisko nozīmi, atgādinot, ka 17. jūnijs Latvijas vēsturē ir saistīts ar padomju karaspēka ienākšanu Rīgā.

"Šodien ir simboliski, ka mēs tiekamies tieši NATO galvenajā mītnē, jo drošība un alianses klātbūtne šodien ir nepieciešama vairāk nekā jebkad – ne tikai Latvijā un Baltijā, bet visā NATO austrumu flangā," sacīja premjers.

Runājot par gaisa aizsardzību, Kulbergs pateicās NATO par operatīvo reakciju drona incidentā Latvijas gaisa telpā, tomēr atzina, ka šāda pieeja nevar būt ilgtermiņa risinājums. Viņš uzsvēra, ka Latvijas dronu industrija strauji attīstās un jau šobrīd spēj piedāvāt lētākas pretdronu tehnoloģijas.

"Mūsu prioritāte ir pēc iespējas ātrāk panākt drošas debesis. Tas ir arī svarīgs politisks signāls kaimiņiem austrumos – ar mums joku nav" sacīja Ministru prezidents.

Kulbergs norādīja, ka dronu attīstība notiek ļoti strauji, tādēļ arī aizsardzības risinājumiem jāspēj mainīties tikpat ātri. "Droni attīstās ne tikai katru mēnesi, bet katru nedēļu. Mums ir vajadzīgi jaunākie risinājumi, jo arī pretinieks mācās tikpat ātri," sacīja Kulbergs.

Premjers akcentēja, ka dronu draudi neaprobežojas tikai ar vienu valsti vai reģionu, tāpēc nepieciešama kopīga pieeja visas NATO ietvaros. "Droniem nav robežu, un mums jābūt kā vienotai sienai," uzsvēra Kulbergs.