Nevalstiskās organizācijas premjeram un valdībai pārmet pārlieku mazu ieklausīšanos un biežu lēmumu maiņu

Rudens/ziemas perioda priekšvakarā, kas parasti nāk ne vien ar Covid-19, bet arī citu elpceļu slimību saasinājumu, premjers Krišjānis Kariņš (JV) paudis cerību, ka nebūs jauna "lokdauna" jeb situācijas, kad daudz kas, tostarp kafejnīcas, restorāni, kinoteātri un citas vietas, ir jāslēdz ciet. Līdz ar to sagaidīja priekšlikumus, kā to panākt. Priekšlikumi no daudzām organizācijām bija. Daudz, organizācijas tiešām bija labi gatavojušās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumi tautsaimniecības turpināšanai paredz nodrošināt vakcinācijas brīvprātības principa ievērošanu un revakcinācijas iespēju tiem, kas to vēlas, kā arī vakcinācijas vai revakcinācijas nepieciešamību un drošību balstīt valsts apmaksātas antivielu noteikšanas rezultātos. Darba devēju pārstāvošās organizācijas ieskatā, krīzi var veiksmīgi pārvarēt kopīgi sabalansējot sabiedrības, indivīda un tautsaimniecības vajadzības un pieņemot kopīgus un izsvērtus lēmumus. Tā uzskata, ka jādod līdzvērtīga dalība vakcinētajiem un pārslimojušajiem, personām ar antivielām un negatīviem testiem.

Ne mazāk svarīgs, LDDK ieskatā, ir elastīgums – nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai publiskais un privātais sektors var pilnvērtīgi turpināt saimniecisko darbību un ļaut darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību.

Tāpat, LDDK ieskatā, jānodrošina, ka ikdienas informācija par Covid-19 izplatību Latvijā satur datus par vakcinēto, pārslimojušo, kā arī nevakcinēto attiecību inficēto, saslimušo, hospitalizēto un mirušo vidū. Tikmēr epidemioloģiskā riska pakāpes noteikšanu jābalsta hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaitā – patlaban noteiktais slieksnis – 200/100 000 iedzīvotāju ir par zemu D+ scenārija ieviešanai.

Tikmēr veselības aprūpes jomā, LDDK ieskatā, jāturpina iesāktās aktivitātes veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanai gadījumā, ja vai kad pieaug ar Covid-19 hospitalizēto skaits. Jāstiprina arī ģimenes ārstu dalība vakcinācijas procesā, vairojot sabiedrības uzticamību vakcinācijai un pakalpojuma pieejamībai. Darba devēju ieskatā, ir arī jāmazina sabiedrības šķelšanās, polarizācija, radikalizācija, kā arī segregācijas riski skolās, nodrošinot mācības klātienē.

Savukārt nevalstiskā sektora priekšlikumi lielākoties vērtēti sociālo un pilsonisko seku kontekstā. Uzsvērta nepieciešamība veicināt vakcināciju, amatpersonām demonstrējot uzticēšanos vakcinācijai, kā arī īpašu uzmanību pievēršot reģionu iedzīvotāju motivācijai. Būtiskas ir bažas par sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību specifiskām iedzīvotāju grupām, tostarp senioriem un tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni.

Vienlaikus arī tika veltīta deva kritikas premjera un arī visas valdības virzienā. Pirmkārt, nevalstisko organizāciju pārstāvji norādīja, ka tās vēlas, lai tajās vairāk ieklausītos. Otrkārt, informācija pieņemtie noteikumi ļoti bieži mainās, grūti izsekot līdzi. Piemēram, par to, kas un kā jāievēro darbavietās.

Ja premjerministrs kopā ar infektologiem uzskata, ka galvenais priekšnosacījums ir vakcinācija pret Covid-19, tad uzņēmēji, darba devēji un ņēmēji uzskata, ka vajadzētu sadzīvot ar nevakcinēto sabiedrības daļu. Patlaban abas potes saņēmuši ap 40% iedzīvotāju, bet vajadzētu vismaz 70%,

Un te jāņem vērā, ka līdz ar lipīgākā delta paveida dominanci situācija šogad septembra sākumā atbilsts tai, kāda pērn bija oktobrī. Un pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) pārliecības situācija tikai pastiprināsies. Tāpēc vismaz pagaidām atsaucību neguva aicinājums pagarināt pārslimojušo vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu, kas šobrīd ir 180 dienas. Tāpat atsaucību neguva – dot negatīva testa īpašniekiem tieši tādas pašas tiesības kā sertifikātu īpašniekiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē ieteica Covid-19 drošajā jeb zaļajā režīmā pakalpojumus atļaut saņemt arī personām ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem. Pēc viņa sacītā, ekonomisko aktivitāti valstī stimulētu līdzvērtīga dalība zaļā režīma pasākumos gan vakcinētajiem, gan pārslimojušajiem, kā arī personām ar antivielām pret Covid-19, kuriem, iespējams, nav sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, un negatīviem testiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka šāda pieeja ļautu nevakcinētām vai Covid-19 nepārslimojušām personām pakļaut sevi briesmām tikt hospitalizētiem.

Vienlaikus Ivars Kalviņš pauda viedokli, ka jau šobrīd būtu jāsāk sabiedrības vakcinācija, piedāvājot tai trešo poti. Šeit premjers jau bija piekrītošs, taču konkrēta lēmuma nav.

Lasi vēl: Valdība apspriedīs iespēju Covid-19 papildu poti nodrošināt jebkurai personai

Sēdes noslēgumā Ministru prezidents atzina, ka sabiedrības polarizācija ir būtisks apsvērums, kas apdraud kopīgā mērķa sasniegšanu, tāpēc gan valdības, gan sociālo partneru un nevalstisko organizāciju uzdevums ir turpināt diskutēt un mazināt spriedzi. Vienlaikus sociālajiem partneriem un nevalstiskajam sektoram kopā ar nozaru ministrijām un ekspertiem ir detalizēti jāvērtē Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē prezentētie priekšlikumi.

Visbeidzot Ministru prezidents Kariņš aicināja ikvienu, kas vēl nav izmantojis iespēju, saņemt bezmaksas vakcīnu pret Covid-19, kā arī pateicās tiem, kuri šo izdevību jau ir izmantojuši.

Līdz ar to tāds sausais atlikums Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdes ir tāds, ka konkrētu lēmumu vēl nav, taču valdības locekļiem vairākkārt nācās uzklausīt, ka šādām tikšanās reizēm un priekšlikumu iztirzāšanai jābūt biežākai.