No braukšanas reibumā līdz slepkavībām. Par ko Latvijas prezidentiem lūdz apžēlošanu

Nožēloju izdarīto, pārvērtēju savu līdzšinējo dzīvi, nevēlos vairs atrasties cietumā un gribu stāties uz likuma paklausības ceļa, – tā apžēlošanas lūgumos biežāk minētos apsvērumus "tv3.lv" raksturo Apžēlošanas dienesta vadītāja Irina Pūrīte. Viņa šajā amatā ir kopš 2019. gada.

"Apžēlošanas lūgumos raksta, ka vecāki ir veci, un ka viņiem nepieciešama palīdzība. Ka notiesātajam ir pasliktinājies veselības stāvoklis, bet ieslodzījuma vietās ārstēšanu nenodrošina pietiekamā apjomā vai kvalitātē."

Notiesātie, kuri lūdz atbrīvot no papildsoda – tiesību ierobežošanas, kā argumentu mēdz minēt grūtības atrasts darbu. Lūdzot noņemt sodāmību, notiesātie visbiežāk cenšas atgūt ar spriedumu liegtās iespējas, piemēram, iespēju strādāt par pedagogu vai treneri darbā ar bērniem, vai iestāties Zemessardzē u.c.

Irina Pūrīte

Apžēlošanas dienesta vadītāja

"Katram ir atšķirīga situācija, bet gadījumi paliek atmiņā, gan tāpēc, ka notiesātais tika apžēlots, gan tāpēc, ka kādreiz joprojām bīstams cilvēks būs sabiedrībā."

Dienesta vadītāja īpaši izceļ gadījumu, kad notiesātais lūdza atbrīvot no papildsoda – autovadītāja tiesību atņemšanas, kā arī noņemt sodāmību: "Analizējot spriedumus, konstatējām, ka papildsods jau sen izciests."

"Vērsāmies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt spriedumu attiecībā uz papildsoda izciešanu. Saņēmām atbildi, ka tika ierosināta tiesvedība, un tiesa precizēja spriedumu. Bet cilvēks reāli zaudēja vairāk nekā divus gadus no laika, kad varēja atjaunot savas vadītāja tiesības!"

Seši prezidenti: 659 apžēlotie

Kopš valsts neatkarības atgūšanas seši Valsts prezidenti kopumā izvērtējuši 8167 apžēlošanas lietas. Lielākajā daļā gadījumu (92%) apžēlošana noraidīta, bet apžēloti 8% jeb kopumā 659 notiesātie.

Visvairāk apžēlošanas lietu izskatīts pēc neatkarības atgūšanas pirmās (Gunta Ulmaņa) prezidentūras laikā. Savukārt vienīgās sievietes prezidentūrai raksturīgs visaugstākais apžēloto personu īpatsvars – Vaira Vīķe-Freiberga pozitīvu lēmumu pieņēma katrā piektajā no izskatītajiem lūgumiem.

Pēdējie nāves sodi

Vai apžēlošanas statistika ļauj spriest par to, kuram prezidentam mīkstāka sirds? I. Pūrīte šādu pieeju noraida. Viņa vērš uzmanību uz kriminālsodu politikas izmaiņām, kā rezultātā valstī samazināts ieslodzīto skaits, kā arī uz to, par kādiem noziegumiem personas atrodas cietumā.

Ja atkāpjamies vēsturē, G. Ulmanis, piemēram, bija vienīgais no sešiem Valsts prezidentiem, kam bija jāizskata uz nāvi notiesāto apžēlošanas lūgumi. Viņš apžēloja piecus notiesātos, kam nāves sodu aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Pēdējie divi nāves sodi Latvijā tika izpildīti 1996. gadā notiesātājiem, kuru apžēlošanas lūgumi tika noraidīti.

Salīdzinot ar 90. gadiem, jāņem vērā, ka mainīts arī apžēlošanas regulējums. No 1993. līdz 1998. gadam Apžēlošanas dienesta darbība balstījās vienīgi uz Satversmes 45. pantu. Savukārt 1998. gadā spēkā stājās Apžēlošanas likums, nosakot samērā striktas robežas apžēlošanas gaitai.

"Piemēram, likums regulē jautājumu par to, kam ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu, tādejādi mazinot iespēju saņemt lūgumus no personām, kas ar konkrēto notiesāto nav nekādā veidā saistīts. Likumā noteikts arī princips: ja piespriests brīvības atņemšanas sods, ir jāizcieš noteikta soda daļa," skaidro Apžēlošanas dienesta vadītāja.

Likumā atrunātas Apžēlošanas dienesta tiesības pieprasīt informāciju par notiesātām personām, kā arī pienākums informēt par izskatīšanas rezultātiem iesaistītās puses. "Apžēlošanas likuma kopums nodrošina caurskatāmības, tiesiskuma un vienlīdzīgas pieejas principus," vērtē Pūrīte.

Vienlaikus viņa uzskata, ka likumam nepieciešami grozījumi un papildinājumi, kas atbilst mūsdienu kriminālsodu politikai un pieejai: "Ar šo jautājumu Apžēlošanas dienests strādā, veicot konsultācijas."

Dienesta vadītāja min, ka likumā nepieciešami papildinājumi arī saistībā ar personas datu apstrādes politiku, kā arī jāpārskata regulējums attiecībā uz izciešamā soda daļām un atkārtoto apžēlošanas lūgumu iesniegšanu.

Mazāk ieslodzīto – mazāk apžēloto

Apžēlošanas statistika uzrāda skaidru tendenci – samazinās gan apžēlošanas lūgumu, gan Valsts prezidenta pieņemto lēmumu vai apžēlošanas aktu skaits.

"Tas ir likumsakarīgi, jo apžēlošanas lūgumus pamatā raksta notiesātās personas, kurām piespriests brīvības atņemšanas sods," teic I. Pūrīte. "Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas gan Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, gan kriminālsodu izpildē."

Piemēram, 1999. gadā Krimināllikums papildināts ar jaunu soda veidu – piespiedu darbu. 2003. gadā izveidots Valsts probācijas dienests, kas nodrošina sabiedrībā izciešamo kriminālsodu izpildi. Notikusi vairāku noziegumu dekriminalizācija, pārskatīta nepilngadīgo kriminālatbildības politika.

"Rezultātā pakāpeniski samazinājās notiesāto skaits, kuriem piespriesta brīvības atņemšana," atzīmē Pūrīte. Nepilnu desmit gadu laikā ieslodzījuma vietu skaits Latvijā sarucis no 15 līdz 9, bet ieslodzīto skaits samazinājies no 4962 (2004. gada sākumā) līdz 2896 (2020. gada beigās).

Sēž par smagiem noziegumiem

Vienlaikus jāņem vērā, ka lielākā daļa nebrīvē esošo ir notiesāta par sevišķi smagiem noziegumiem vai ir ar bagātu kriminālo vēsturi un joprojām saglabā bīstamību sabiedrībā pēc soda izciešanas. Tostarp, pieaudzis personu skaits, kam piespriests mūža ieslodzījums.

Līdz ar to arī apžēlošanu lūdz notiesātie par slepkavībām, laupīšanām, smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā rezultātā iestājusies cietušā nāve. Salīdzinoši bieži ir apžēlošanas lūgumi no notiesātajiem par dzimumnoziegumiem, – informē Pūrīte.

Pieaugošs ir apžēlošanas lūgumu skaits saistībā ar noziegumiem par narkotisko un psihotropo vielu iegādi, glabāšanu, realizāciju un lietošanu.

"Ja runājam par atbrīvošanu no papildsoda, visbiežāk tiek lūgs atbrīvot no autovadītāju tiesību atņemšanas," teic Apžēlošanas dienesta vadītāja.

Irina Pūrīte

Apžēlošanas dienesta vadītāja

"Izteikti pieaug apžēlošanas lūgumu skaits par braukšanu reibumā (alkohols vai narkotikas) bez autovadītāja tiesībām, tātad, tās nav iegūtas tiesiskā ceļā vai ir atņemtas ar iepriekšējiem tiesas spriedumiem."

Apžēlošana, noziegums, apžēlošana…

Pirms desmit gadiem Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija par apžēlotām personām uzrādīja, ka desmit no 27 apžēlotajiem atkārtoti izdara smagus noziegumus.

I. Pūrīte atzīst, ka šobrīd dienesta rīcībā nav aktuālo datu, tomēr ir gadījumi, kad apžēlošanu lūdz persona, kas iepriekš jau apžēlota. "Tādu nav daudz – ne vairāk ka divi gadījums gadā," viņa piebilst.

Apžēlošanas dienests apkopo un analizē informāciju par notiesātās personas kriminālo pagātni, arī to, vai cilvēks kādreiz jau ticis apžēlots. Tiek vērtēts, vai iepriekš piespriestie sodi ir izpildīti, vai tomēr bija tiesas lēmumi par soda aizstāšanu.

Pūrīte: "Ja notiesātā persona kādreiz tika apžēlota, bet izdarīja jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiek vērtēts, cik ilgs laiks pagāja no apžēlošanas dienas, vai pa to laiku ir izdarīti arī citi likumpārkāpumi, par kādu noziegumu cilvēks bija apžēlots un kāds noziegums izdarīts."

Ne visi ieslodzītie vēlas apžēlošanu

Egila Levita prezidentūras laikā apžēlošanas lieta tiek izveidota katrai notiesātai personai, kas vērsusies ar apžēlošanas lūgumu, stāsta Apžēlošanas dienesta vadītāja.

Šim nolūkam tiek izmantota jauna lietvedības sistēma, kas nodrošina apžēlošanas e-lietu izveidi katram notiesātajam. "Līdz ar to pārskatāmā veidā pieejama visa notiesātās personas apžēlošanas lūgumu gaita," uzsver Pūrīte.

"Lai Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu izskatīšanai gatavotā informācija būtu pilnvērtīga, esam ievadījuši sistēmā informāciju par visiem apžēlotajiem no Apžēlošanas likuma spēkā stāšanas dienas 1998. gadā. Tas mums palīdz arī konstatēt gadījumus, kad apžēlošanas lūgumu raksta notiesātais, kurš iepriekš bijis apžēlots."

Apžēlošanas lietas, kas neatbilst likuma prasībām, nenonāk izskatīšanā pie Valsts prezidenta. Kā piemērus I. Pūrīte min gadījumus, kad apžēlošanas lūgumi saņemti pirms likumā noteiktā termiņa vai apžēlošanas lūgumu iesniedz personas, kurām par administratīvajiem pārkāpumiem ir atņemtas vadītāja tiesības, vai arī kuras neizcieš sodu (piemērām, tiesa piemēroja sodu, bet persona neatrodas cietumā).

"Es nesauktu apžēlošanas lūgumus par nepamatotiem, jo lūgumiem vienmēr ir pamats. Ja tiek saņemts apžēlošanas lūgums, kas neatbilsts Apžēlošanas likumā noteiktajam, vienmēr iesniedzējam tiek sniegta argumentēta un izvērsta atbilde," piebilst dienesta vadītāja.

Irina Pūrīte

Apžēlošanas dienesta vadītāja

"Daļa notiesāto nevēlās izmantot apžēlošanas iespēju. Ir gadījumi, ka apžēlošanas lūgumu iesniedz notiesātā vecāki, bet kad mēs lūdzam paša notiesātā piekrišanu, saņemam atbildi, ka viņš nepiekrīt apžēlošanai."

Statistika par 2021. gadu liecina, ka kopumā tika iekārtotas apžēlošanas lietas par 118 notiesātām personā, 17 lietas tika atjaunotas, jo saņemti apžēlošanas lūgumi par iepriekšējos gados iekārtotām lietām. Bet kopumā pērn saņemts 201 apžēlošanas lūgums un to papildinājums.

Uzziņa: Kas un kā var lūgt apžēlošanu:

• apžēlošanas tiesības Latvijā ir vienīgi Valsts prezidentam. Šo tiesību realizācijai Valsts prezidenta paspārnē darbojas Apžēlošanas dienests;
• apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātā persona, viņa tuvinieki (laulātais, vecāki, bērni) vai aizstāvis;
• apžēlošanas lūgumu adresē Valsts prezidentam (saskaņā ar likumu Apžēlošanas dienestam jānoskaidro, vai notiesātais piekrīt apžēlošanai);
• ja persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda;
• ja persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda;
• ja personai piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesti ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.