No kūdras līdz dabasgāzei. Apskati vēsturiskus foto ar Rīgas siltuma artēriju TEC‑1

Uzņēmumā "Latvenergo" norāda, ka pirms 20 gadiem – 2005. gada 31. oktobrī – ekspluatācijā pieņēma jauno TEC-1 ražotni. Tika pabeigta TEC-1 modernizācija.

Uzbūvējot jaunu energobloku un ieviešot progresīvas tehnoloģijas, tā kļuvusi par pirmo kombinētā cikla elektrostaciju Baltijā.

Aizvadītā gadsimta 50. gados enerģētikai ir prioritāra vieta tautsaimniecības attīstībā. Enerģiju tautsaimniecībai nodrošina arī Ķeguma HES. Tiek lemts par straujāku Daugavas enerģētisko resursu izmantošanas kāpinājumu un jaunu hidroelektrostaciju celtniecību.

Tas ir laiks, kad Latvijā ievieš jaunu enerģētikas koncepciju – centralizētu pilsētu siltumapgādi gada aukstajos mēnešos, izmantojot termoelektrocentrāles (TEC). Tās koģenerācijas režīmā ražo arī elektroenerģiju.

Rīgai strauji augot, ar Andrejsalas elektrostacijas iespējām ir par maz, tāpēc nolemj būvēt lieljaudas termoelektrocentrāli Rīgā.

TEC-1 celtniecības projektu apstiprināja PSRS Elektrostaciju ministrijā 1952. gada maijā. Sākās būvniecība. Vienlaikus ar TEC-1 būvniecību, ceļ arī dzelzceļa sliežu tīklu. Kā kurināmo plāno izmantot Latvijas purvos iegūstamo kūdru. To piegādāja no kūdras ražošanas uzņēmumiem Sedas, Zilākalna, Misas, Olaines, Stružānu u.c. purvos ar gariem vilcienu sastāviem pa Latvijas dzelzceļa sliežu ceļiem.

Tvaika katlu un turboagregātu TEC-1 vajadzībām samontēja 1954. gada decembrī. Bet 1955. gada 20. janvārī tos iedarbināja. Jūlijā darbu sāka otrais tvaika katls un otrais turboagregāts, un stacija sasniedz 50 MWel jaudu.  Sākotnēji TEC- 1 iekurināšanu īstenoja, izmantojot  mufeļu krāsnis – ar malku, celtniecības materiālu atliekām -, jo kūdrai ir liels mitruma saturs.

Gadu vēlāk, 1956. gada septembrī, iedarbināja TEC-1 trešo tvaika katlu, un ekspluatācijā pieņem TEC-1 pirmo kārtu.

1958. gada rudenī pēc pirmās siltuma maģistrāles izbūves pa Viskaļu – Džutas – Brīvības ielu centra virzienā īstenoja siltumenerģijas piegādi klientiem.

Līdz 1960. gadam noritēja TEC-1 otrās kārtas celtniecība, ekspluatācijā pieņēma vēl trīs tvaika katlus un divus turboagregātus. Divus gadus vēlāk, 1962. gadā, TEC modernizēja, īstenoja projektu, lai kā kurināmo varētu izmantot dabasgāzi. To pa maģistrālo gāzes vadu piegādāja no Ukrainas, bet vēlāk – no Inčukalna pazemes gāzes krātuves.

TEC-1 darbības laikā pavisam izmantoti četri kurināmā veidi – kūdra, akmeņogles, mazuts un dabasgāze.

1970. gadā ekspluatācijā pieņēma vēl divus ūdenssildkatlus. Kopējā TEC-1 siltuma ražošanas jauda sasniedza 616  MWth. 1978. gadā pieņēma ekspluatācijā modernu sešu tvaika katlu apvienoto vadības pulti.

45 gadu darbības laikā TEC tehnoloģijas fiziski un morāli novecoja, tāpēc pirms 14 gadiem, 2001. gada 30. maijā "Latvenergo" padome pieņem lēmumu par TEC-1 rekonstrukciju.

2005. gada 10. novembrī svinīgi atklāja jauno TEC-1 jaunās ražotni. Divu gadu laikā stacijas neapbūvētajā teritorijā tapis jauns, videi draudzīgs gāzes – tvaika kombinētā cikla energobloks.

Pēc rekonstrukcijas TEC-1 elektriskā jauda pieauga līdz 144 MWel. Izbūvējot vēl papildus ūdens sildkatlus, siltuma jauda ir 493 MWth. 2020. gadā, modernizējot gāzes turbīnas, TEC-1 elektrisko jaudu palielina līdz 158 MWel.

Savukārt vecā TEC-1 ražotne vienlaikus darbību pārtrauca.

Šobrīd TEC-1 sper soli jaunu inovāciju virzienā – uzstādot jaunas iekārtas, plānots ievērojami uzlabot stacijas darbības elastību – spēju darboties kondensācijas režīmā, nodrošinot elektroenerģijas ražošanu arī bez siltumslodzes, tā stiprinot Baltijas reģiona energoapgādes drošību.

Šobrīd vēsturisko TEC-1 dabā ieraudzīt vairs nav iespējams, jo ēkas konstrukcija vairs nebija droša.