No sāpēm līdz stiprumam: Kā atbalstoši kolēģi var palīdzēt pārdzīvot tuvinieka nāvi

Tetiana Orlenko pēc izglītības un aroda ir psiholoģe un medmāsa. Savā ikdienā viņa sniedz cilvēkiem psiholoģisko atbalstu un palīdz pārvarēt dzīves grūtības. Viņas vīrs Paulis – tūrisma aģents un gids. Viņa darba ikdiena paredz atklāt un pētīt jaunas vietas un dalīties zināšanās un iespaidos ar citiem. Ne viens no viņiem nezināja, ka drīzumā Paulis aizvadīs savu pēdējo ekskursiju un visvairāk psihologa pieredze un atbalsts būs nepieciešams pašai Tetianai.

Paulim diagnosticēja vēzi 4. stadijā. Abu dzīve neatgrieziniski mainījās. Tetianas brīvdienas pārvērtās par papildus darba dienām. Vīrs vairs nebija spējīgs vadīt ekskursijas, aizvadot savu pēdējo tūri divus mēnešus pēc diagnozes noteikšanas, tāpēc Tetiana iekārtojās otrajā darbā.

"Mūsu ikdiena kardināli mainījās, jo papildus emocionālajiem pārdzīvojumiem, man nācās uzņemties visas rūpes par māju un sadzīvi. Klāt nāca papildu darbs, lai uzturētu ģimeni, jo iekrājumi ātri apsīka, attiecīgi brīvdienas man vairs neeksistēja," smago dzīves posma sākumu komentē Tetiana.

Nopietnas slimības skartā tuvinieka aprūpēšana ir smaga nasta. To uzsver Brenē Brauna (no angļu: Brené Brown), ievērojama amerikāņu pētniece, profesore, autore un lektore, kura guva plašāku atpazīstamību ar savu prezentāciju konferenču sērijā TedTalk:  "Rūpes par kādu, kuru mīlam, un viņa ciešanu vērošana ir viens no smagākajiem pārbaudījumiem, kādi mums var būt. Atļaut sev būt ievainojamam; izjust savas emocijas nenozīmē būt vājam – tas nozīmē būt cilvēkam."

Ievainojamība ļāva Tetianai saņemt ļoti vajadzīgo atbalstu no kolēģiem: "Man ļoti paveicās, ka mūsu mazais kolektīvs bija draudzīgs, līdz ar to man pat nebija šaubu vai vajag dalīties savos pārdzīvojumos. Saņēmu līdzjūtību, atbalstu, padomus vai vienkārši siltus apskāvienus un plecu uz kā paraudāt, vēlāk arī finansiālo palīdzību."

Diemžēl Pauļa vēzis strauji progresēja un divām darbavietām pievienojās vīra aprūpe mājās.

"Darba grafiks kļuva neprognozējams, sanāca strādāt tikai dažas stundas dienā. Darba devējs pielāgojās manai dienas kārtībai, samazināja darba apjomu un kolēģi piedeva pieļautās kļūdas," ar savu pieredzi dalās sieviete.

Smagākais, ar ko Tetianai nācās saskarties, nebija smagais darba grafiks vai rūpes par vīru – diemžēl, nāca apziņa, ka Paulis neatlabs.

"Grūtākais manā pieredzē bija saprast, ka neskatoties uz visām pūlēm, nevar izglābt cilvēku, kuram nav laba prognoze, un pieņemt šo faktu," atzīst Tetiana..

"Skatītites, kā tev mīļš cilvēks pamazām izzūd, ir milzīgs emocionāls smagums. Aprūpētāji bieži jūtas iesprostoti starp zaudējuma realitāti un cerību uz brīnumiem, kas var kļūt par neizturamu emocionālu līdzsvara virvi," komentē psihiatre Dr. Mērija T.B. Šmida (no angļu: Mary T.B. Schmid)

Pieņemot dzīves skarbo realitāti un apziņu, ka ir lietas, kuras mēs nevaram kontrolēt, ir svarīgi atcerēties, ka mēs joprojām esam atbildīgi par sevi un savu emocionālo stāvokli. Tas arī bija labākais padoms, kuru saņēma Tetiana un ar kuru viņa vēlas padalīties ar visiem, kas iet vai ies cauri šim smagajam pārbaudījumam: "Vissvarīgākais padoms ir rūpēties par sevi, tāpēc es apmeklēju psihologu, veicu dažādus prāta treniņus un dzēru vitamīnus. Tas, manuprāt, palīdzēja saglabāt skaidru prātu un atjaunoties arī pēc vīra nāves."

"Publicis Groupe Latvia" izsaka visdziļāko līdzjūtību Tetianai, viņas ģimenei un tuviniekiem.

"Publicis Groupe Latvia" aizsācis iniciatīvu #StrādājotArVēzi (#WorkingWithCancer). Tās mērķis ir veicināt darba devēju atbalstu saviem darbiniekiem ar vēža diagnozi un citām smagām saslimšanām, cīnoties ar aizspriedumiem un nedrošību darbavietā, kā arī sniegt atbalstu ģimenes locekļus kopjošiem darbiniekiem.