No slinkas naudas izspiest augļus: kā pašlaik prātīgi ieguldīt savus uzkrājumus?
Naudas cenas pieaugums ietekmē ne tikai aizņēmējus, kuru kredītmaksājumi tagad uzskrējuši debesīs. Tas ietekmē arī krājējus, kuriem savukārt paveras plašākas iespējas gūt atdevi no saviem līdzekļiem. Kā prātīgi rīkoties ar saviem uzkrājumiem un nepalaist garām savas izdevības?
Šajā rakstā lasi:
- Pirms investēt savus brīvos līdzekļus, ieteicams dzēst savas kredītsaistības.
- Atdeves ziņā valsts krājobligācijām šobrīd nav konkurentu zema riska īstermiņa ieguldījumu jomā.
- Šobrīd tirgū pieejami interesanti Latvijas un Baltijas uzņēmumu obligāciju piedāvājumi.
- Igaunijas uzņēmumu akciju vērtība jau ir nedaudz pārvērtēta, bet Latvijas tirgus pagaidām ir nenovērtēts, solot labu nākotnes ienesīgumu.
- Ņemot vērā procentu likmju straujo pieaugumu, nekustamo īpašumu tirgū, iespējams, pieejami augstāka ienesīguma objekti.
- No vienas puses banku dati rāda, ka iedzīvotāji kopš gada sākuma ir būtiski patukšojuši savus naudas uzkrājumus. Vienlaikus daļa cilvēku savu sakrāto glabā vienkārši norēķinu kontā, laižot garām iespēju šai naudai pelnīt.
Lai meklētu atbildes uz jautājumiem par uzkrājumu izdevīgu glabāšanu vai savu brīvo līdzekļu ieguldīšanu, "tv3.lv" sarunājās ar četriem lietpratējiem, kuriem ir arī sava personīgā investēšanas pieredze:
- Kasparu Peisenieku, Investoru kluba izpilddirektoru;
- Konstantīnu Kuzikovu, "Delfi" valdes priekšsēdētāju, raidījuma "Nākotnes Kapitāls" veidotāju;
- Jāni Ramānu, Latvijas Radio žurnālistu, raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāju;
- Daini Gašpuiti, "SEB Bankas" ekonomistu.
Ar ko sākt?
"Sniegt kādam padomu par naudas ieguldīšanu vienmēr ir grūti, jo skaidrs, ka finanšu tirgos nekas nav garantēts. Ne par velti, runājot par ienesīgumu, parasti ir atruna, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē tādu pašu rezultātu arī nākotnē," teic Latvijas Radio žurnālists Ramāns.
"SEB Bankas" ekonomists Gašpuitis skaidro, ka ieguldījumu jomā cilvēkam jāvirzās soli pa solim, uzkrājot zināšanas un pieredzi. Viņš arī atzīmē, ka cilvēki atšķiras savā pārliecībā investēt un uzņemties riskus.
"Lielai daļai sabiedrības arī zināšanas nav tik plašas un pietiekamas, kas ierobežo drosmi ieguldīt. Līdz ar to šajos apstākļos absolūtam vairākumam ir vērts izmantot tās iespējas, ko sniedz produkti, kas ir ar ļoti augstu garantiju – tie ir banku depozīti vai valsts krājobligācijas," teic ekonomists.
Investīciju eksperts Peisenieks iesaka vispirms sākt ar personīgo finanšu izvērtējumu, pirms ķerties pie ieguldījumiem: "Ja cilvēkam ir kredīti ar lielām procentu likmēm, tad vispirms sākt ar šo kredītu pirmstermiņa dzēšanu, jo tad ieguvums būs garantēts, kamēr ieguldījumos šādu ienesīgumu atgūt būs grūti."
"Ja kredīti ar lielām procentu likmēm ir atmaksāti, tad vēl jāpadomā par "drošības spilvenu", ar ko pārdzīvot grūtākus brīžus. Šāds uzkrājums trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā ļoti labi palīdz pārdzīvot sarežģītākus posmus."
Investīciju eksperts atzīmē, ka "drošības spilvenu" iespējams uzglabāt krājrīkos, kur šiem līdzekļiem vajadzības gadījumā var piekļūt salīdzinoši ātri: "Līdz ar to saņemt kaut nelielu, bet tomēr procentu."
"Ja naudu neturēsi vienkārši norēķinu kontā, bet ieliksi kaut vai uz trīs mēnešiem vai pus gadu depozītā, tā nesīs konkrētus augļus," piebilst Gašpuitis.
Bet investīciju raidījuma "Nākotnes kapitāls" veidotājs Kuzikovs atzīmē: "Ja cilvēks savus brīvos līdzekļus ir gatavs iesaldēt uz īsāku periodu, tad noteikti Latvijas valsts krājobligācijas ir viena no labākajām izvēlēm."
Savukārt radioraidījuma "Pievienotā vērtība" kolēģis aicina uz ieguldījumiem palūkoties arī plašāk, ne tikai depozītu, obligāciju, akciju un kriptovalūtu rāmī: "Ieguldījums var būt arī sevī pašā vai lietās, kas tev šajā brīdī ir vai nav."
"Viens no ieguldījuma veidiem, ko tev neviens nevar atņemt un nekāda inflācija nevar noēst, ir investīcijas savās zināšanās un prasmēs, ar kurām pēc tam vari nopelnīt vairāk naudas."
Kā citu piemēru Ramāns min investīcijas savā mājoklī: "Varbūt ir vērts ieguldīt līdzekļus saules paneļos vai pārejai uz citiem enerģijas veidiem, efektīvāku apkures sistēmu, kas gadu laikā atpelnīs ieguldīto, Izbrīvējot līdzekļus citiem tēriņiem."
Krājobligācijas pret banku depozītiem
Kad atmaksāti dārgi kredīti un izveidots zināms drošības spilvens, var runāt par līdzekļiem, kas paliek pāri un kurus var ieguldīt finanšu instrumentos.
Vispirms svarīgi saprast, uz kādu termiņu cilvēks ir gatavs ieguldīt naudu, skaidro Peisenieks: "Ja plānojam šos līdzekļus tērēt jau tuvākajos gados, jāizvēlas salīdzinoši droši ieguldījumi – visticamāk, tas būs fiksēta procenta ienākums."
Šajā kategorijā kā pievilcīgas investoriem eksperti min Latvijas valsts krājobligācijas, kur līdzekļus var izvietot uz dažādiem termiņiem, sākot no perioda uz gadu.
"Tas ir vienkāršākais, ātrākais, un drošākais ieguldījumu veids, ko var sākt ar 50 eiro ieguldījumu," piebilst Kuzikovs.
"Latvijas valsts krājobligācijām šobrīd ir stabils gandrīz 4% ienesīgums gadā. Un, visticamāk, šāds ienesīgums kādu laiku saglabāsies. Un ir garantija, ka pēc gada tu dabūsi atpakaļ savu naudu," viņš atzīmē.
Svarīgi, ka atšķirībā no jebkura cita investīciju veida Latvijas valsts krājobligāciju ienestie procenti netiek aplikti ar 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Bet, piemēram, no banku depozītu procentiem šī nodokļa daļa jāatskaita.
"Piedāvāto procentlikmju ziņā valsts krājobligācijām šobrīd konkurentu nav, jo banku piedāvātās depozītu procentu likmes tomēr ir apliekams ar nodokli."
Investīciju eksperts skaidro, ka personīgajiem ieguldījumiem neizvēlētos depozītu bankā, ja paralēli ir iespēja ieguldīt krājobligācijās ar lielāku ienesīgumu: "Un tas nav ne sarežģīti, ne arī riskantāk, tieši pretēji – aizdevums savai valstij ir mazāk riskants, nekā aizdevums kādai finanšu institūcijai."
Kuzikovs salīdzina, ka Latvijas valsts krājobligācijas šobrīd piedāvā labāku procentu nekā kaimiņvalstīs vai vidēji Eiropā (piemēram, Vācijā jau 2,5% likme tiek uzskatīta par labu): "Jā, var dabūt lielāku procentu Grieķijā. Bet mēs zinām, ka Grieķija ar katru dekādi tuvojas defoltam, tāpēc labāk neriskēt."
Latvijas krājobligāciju iegāde ir ļoti vienkārša: atver vietni krajobligācijas.lv, autorizējies un veic darījumu.
"Nākotnes kapitāla" veidotājs aicina pievērst uzmanību, ka bankas pārskaitījums maksā 36 centus. "Tas nozīmē, ja jūs ieguldāt 50 eiro, tad gadā nopelnīsiet 2 eiro, bet no tā vēl jāatņem 36 centi par pārskaitījumu. Ja uzreiz ieguldīsiet, teiksim, vismaz 1000 eiro, tas vairs nav tik aktuāli," skaidro Kuzikovs.
"SEB bankas" ekonomists skaidro, ka arī banku noguldījumu procentu likme šobrīd svārstās plus mīnus 4%, atkarībā no noguldījuma termiņa. Viņš aicina izmantot brīdi, lai liktu savai naudai strādāt, un piebilst, ka šāds depozītu procentu līmenis nesaglabāsies ilgstoši.
"Ja būs naudas pieprasījums, bet piedāvājums būs ierobežots, bankas sacentīsies, tai skaitā konkurencē ar valsti par to, kāda ir šī cena, ko tālākie aizdevēji ir gatavi maksāt par to, ka noguldītājs šo naudu tiem uztic."
Bankas pārstāvis vērtē, ka augstākais punkts depozītu likmēs vēl tuvāko pusgadu saglabāsies, bet tad, visticamāk, gaidāma atkāpšanās no šiem augstajiem punktiem. Vienlaikus, viņaprāt, nav gaidāma strauja noguldījumu procentu likmju nogāšanās.
Pirms ienirt akciju tirgū
"Ja cilvēks savus līdzekļus ir gatavs investēt uz ilgāku periodu, sagaidot arī lielāku atdevi, labs variants ir korporatīvās obligācijas," skaidro Kuzikovs.
Ar piedāvājumu var iepazīties "Nasdaq" vietnē. Tur ir iespēja, piemēram, atlasīt obligācijas, kas piedāvā ienesīgumu virs 10% gadā, vai veikt atlasi pēc citiem kritērijiem. Vietnē atrodams arī konkrētā vērtspapīra kods, kas izmantojams obligācijas iegādes darījumā.
Ramāns vērtē, ka tirgū šobrīd ir labi un interesanti atsevišķu Latvijas un Baltijas uzņēmumu obligāciju piedāvājumi, atzīstot, ka pats lūkotos tieši šajā investīciju virzienā: "Tie ir diezgan stabili uzņēmumi, kuri piedāvā diezgan labu ienesīgumu – 6 līdz 10% gadā."
Pirms uzņēmumu obligāciju iegādes viņš aicina izpētīt arī komisijas maksas, jo pie nelielām darījuma summām tās var pārsniegt ienesīgumu.
"Runājot par iesaistīšanos vērtspapīru tirgū, var būt dažādas stratēģijas," atzīmē Peisenieks. Viņš piemin biržā tirgotos fondus ETF jeb tā saukto pasīvo ieguldīšanu, kur nav nepieciešams tik daudz laika un uzmanības veltīt tirgus un uzņēmumu izpētei plašā pasaulē: "Nemeklējot siena kaudzē vienu adatu, bet, pērkot visu siena kaudzi."
ETF atspoguļo indeksu, izejvielu, valūtu, obligāciju vai citu tajā ietverto aktīvu groza cenas dinamiku.
Izvēloties ETF, ir jāpievērš uzmanība tā apkalpošanas procentam, jāpēta prospekti, ko tas ietver, kā arī jānoskaidro, kā tam veicies līdz šim, – iesaka Kuzikovs.
"Ņemot vērā, kā attīstās elektroautomobiļu ražošana, veicu ieguldījumu ETF, kas ir saistīts ar bateriju ražošanu, jo likās, ka šeit jābūt kāpumam. Tomēr tā nenotika," viņš atklāj savu pieredzi.
"Vienlaikus mani vērojumi liecina, ka ETF, kas veidots kā investīciju grozs, kopumā jūtas stabilāk nekā atsevišķas kompāniju akcijas. Jā, varbūt tie nenes plus 10 procentus gadā, bet atšķirībā no akcijām tie pamatā visu laiku atrodas zaļajā (kāpuma), nevis sarkanajā (krituma) zonā."
Arī Gašpuitis vērtē, ka ETF ir optimāls banku piedāvāts risinājums tiem, kas izvēlas ne pārāk niansētu investīciju stratēģiju vai arī nelielu ieguldījumu gadījumā: "Tas ir ļoti labs risinājums vidusmēra investoram, kas operē ar zināmu naudas summu, kurš varbūt negrib pārmērīgi riskēt, nevēlas pārāk iedziļināties kādā nozarē vai konkrētā reģionā."
Kā vēl vienu investīciju iespēju Kuzikovs min savstarpējo aizdevumu jeb "peer to peer" (P2P) platformas. Viņš vērtē, ka Latvijā šajā jomā ir diezgan labas izvēles iespējas.
"Ja jums ir 1000 eiro, varat, piemēram, nākt uz "Capitalia", kas investē Baltijas biznesā, piedāvājot līdz pat 13% ienesīgumu gadā. Savukārt, piemēram, "Estateguru", kas investē nekustamajā īpašumā, piedāvā stabilu 8 – 10% gada ienesīgumu," piemērus min Kuzikovs.
Akcijas – investīciju maratonistiem
Ja plāns ir ieguldīt naudu tālākai nākotnei, sākot no desmit gadiem līdz vairākām desmitgadēm, noteikti ir vērts skatīties akciju virzienā, atzīmē Peisenieks.
Radiožurnālists Ramāns piebilst, ka pirms iesaistīties akciju tirgū, cilvēkam būtu nepieciešama zināma izpratne par finanšu tirgu darbību. Bet ekonomists Gašpuitis izpratnes veidošanās etapā iesaka pamēģināt darījumus Baltijas tirgū, jo tas ir arī finansiāli izdevīgāk.
"Skaidrs, ka darbojoties citās biržās un reģionos, tas ir daudz dārgāk un prasīs arī daudz lielākus ieguldījumus. Bet izmēģināt, kā tas viss darbojas, izdevīgi ir tepat Baltijas līmenī."
Darījumus ar Baltijas uzņēmumu akcijām dažās bankās piedāvā bez komisijas maksas.
Kuzikovs atzīmē tieši Latvijas uzņēmumu akciju pievilcību: "Igaunijas tirgus jau ir mazliet pārvērtēts, kamēr Latvijas tirgus ir vismazāk novērtētākais starp tirgiem, tāpēc ilgtermiņā te var sagaidīt diezgan labu ienesīgumu."
"Domāju, ka arī igauņi sāks meklēt investīciju iespējas ārpus Igaunijas, jo pašmāju akciju cenas kļuvušas pārāk augstas. Par ja latvieši paši būs mazāk aktīvi, igauņi ar savu naudu meklēs, kur var nopelnīt. Pateicoties tam, ka igauņu akcionāri te ienāks vēlāk, latvieši no tā var vinnēt."
"Ja skatāmies globāli, uzskatu, ka akcijas ir jāpērk tad, kad to vērtība iet uz leju. Un tieši šobrīd ir tas periods, kad akciju tirgos ir lejupslīde. Tāpēc tagad ir jāpērk. Jau pēc kāda laika to vērtība atsāks kāpt," piebilst "Nākotnes kapitāla" autors.
Arī "SEB Bankas" ekonomists Gašpuitis vērtē, ka, stabilizējoties inflācijas perspektīvai un parādoties konkrētākām aprisēm par procentu likmju samazinājumu, akciju tirgi diezgan ātri atdzīvosies, paverot peļņas iespējas ieguldītājiem.
Investoru kluba izpilddirektors Peisenieks šobrīd kā pievilcīgu investīcijām vērtē, piemēram, naftas ieguves sektoru, kur sasniegti jauni naftas patēriņa rekordi pasaulē. Perspektīvas viņš saskata arī metālu un izejvielu sektorā, saistībā ar gaidāmo pieprasījuma pieaugumu zaļā kursa ietvaros.
Bet Latvijas Radio žurnālists Ramāns izstāsta kāda uzņēmēja pieredzes stāstu. Uzņēmējs apsvēris degvielas tirgotāja "Virši" akciju iegādi. Taču, izvērtējot ieguvumus un riskus, priekšroku tomēr devis investīcijām saules paneļu uzstādīšanā savam mājoklim.
"Viņš novērtēja, ka ieguldījums mājoklī atmaksāsies: būs siltums (mājai ir siltumsūknis), ietaupīs elektroenerģiju, kā arī būs mazāki riski, ja kaut kas notiek no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Un tā bija izvēle starp naudas ieguldīšanu akcijās vai saules paneļos."
Kriptovalūtas antifani
Lai arī publiskajā telpā cirkulē stāsti par kriptovalūtas miljonāriem, proti, cilvēkiem, kuri ar ieguldījumiem šajā jomā kļuvuši stāvus bagāti, uzrunātie eksperti pret šo investīciju veidu attiecas rezervēti.
"Esmu kriptovalūtu antifans, jo uzskatu, ka tā nekādā veidā nepalīdz ekonomikai – tas vienkārši ir burbulis," teic "Delfu" raidījuma "Nākotnes kapitāls" veidotājs Kuzikovs.
Medija pārstāvis piebilst, ka, vērtējot ilgākā laika posmā, šajā jomā par zelta standartu kļuvis "Bitcoin": "Viss pārējais kāpj un krīt, bet "Bitcoin", lai arī iet uz leju līdz ar visiem, tomēr saglabā stabilitāti un ir kļuvis par atskaites punktu pārējiem."
Arī Peisenieks atzīst, ka vēl joprojām līdz galam nesaskata kriptovalūtas radīto pievienoto vērtību: "Skaidrs, ka tā var kalpot, kā spekulēšanas un līdzekļu pārvešanas instruments, bet pašu šo aktīvu iegādei neredzu pievienoto vērtību."
"Zināmas eiforijas periods attiecībā uz kriptovalūtu, kad tas bija kaut kas jauns, ir pārgājis. Tagad redzam tos skandālus un to, cik neuzraudzīts un mežonīgs ir tas tirgus. Redzam, ka tie riski pazaudēt savus ieguldījumus ir pietiekami augsti, lai neriskētu ar savām pamatfinansēm."
Gašpuitis uzsver, ka, investējot kriptovalūtās, jārēķinās ar augstiem riskiem, bet veiksmes moments var būt ļoti mānīgs un īslaicīgs.
Nekustamais īpašums prasa ņemšanos
Runājot par tradicionālo ieguldījuma veidu – investīcijas nekustamajā īpašumā, šķiet, pozīcijas turpina nostiprināt investīcijas virtuālos, nevis fiziskos objektos.
"Latvijā tas ir izplatīti, ka cilvēkiem pieder īpašumi, ko viņi nespēj uzturēt. Priekš sevis to atrisināju, ieguldot "Estateguru" P2P platformā, kura investē dažādos nekustamo īpašumu projektos gan Baltijā, gan citur," stāsta Kuzikovs.
"Dzīvošanai nepieciešamo īpašumu esmu iegādājies, bet, kā saka, iespējas spekulācijai šajā jomā es nesaskatu. Negribu ar to ņemties," viņš turpina.
"Ja nopirksi dzīvokli, parēķini, cik aizies nodokļos vien, par zemesgrāmatu. Bet, investējot "Estatguru" platformā, saņemu 8% ienesīgumu gadā un nedomāju par to, kā īpašumu iznomāt, kur tek jumts un kas notiek pagrabā."
Arī Peisenieks atzīst, ka gribas pēc iespējas mazāk ņemšanos: "Tāpēc neesmu pievērsies šim ieguldījuma veidam. Jo investīcijas nekustamajā īpašumā saistās ar kaut kādas uzmanības pievēršanu tam īpašumam."
"Ja iegādājies dzīvokli un to izīrē, tas saistās ar īrnieka atrašanu, ar dzīvokļa uzlabojumiem, ar problēmu novēršanu un tamlīdzīgi. Tiklīdz mēs to sāksim darīt vai lūgsim kādam citam to paveikt, tas attiecīgi noēdīs arī mūsu īres ienākumu," viņš vērtē.
Vienlaikus eksperts pieļauj, ka investori, kam īpašuma fiziskums ir svarīgs apstāklis, jebkuros laikos var atrast pietiekami pievilcīgas iespējas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.
"Ņemot vērā procentu likmju straujo pieaugumu, vajadzētu būt, ka īpašumu cenas ir atkāpušās, līdz ar to tirgū, iespējams, ir pieejami augstāka ienesīguma objekti nekā tas bija pirms pusotra gada."
Investoru kluba izpilddirektors piebilst, ka investīcijas nekustamajā īpašumā ir saistītas ar salīdzinoši lielu ieejas soli, jo ar 1000 eiro tajā nav ko iesākt. Savukārt, ja šim mērķim ņemtu aizņēmumu, jārēķinās, ka tas šobrīd būs dārgs.
"Tāpēc jautājums ir, vai šobrīd varam atrast tādus nekustamos īpašumus, kur īres ienesīgums pēc kredīta procentu maksājumiem, nolietojuma ierēķināšanas un citām saistītajām izmaksām dot pienācīgu atdevi," tiec Peisenieks.
Viņš brīdina: "Ka tika nesanāk, ka beigās iecerētā investīcija kļūst par milzīgu papildus slogu. Daudzi šādu sāpīgu pieredzi piedzīvoja 2007. un 2008. gada krīzē."
Gašpuitis piebilst: "Ja aizņemtā nauda maksās vairāk nekā potenciāli nesīs šīs investīcijas, tad jau tur nekāds bizness nesanāk."
Vienlaikus "SEB bankas" ekonomists atzīmē, ka ir īpašumi, kas perspektīvā spēs piedāvāt lielāku atdevi un ir īpašumi, kuri šajā ziņā nebūs tik perspektīvi.
"Nekustamais īpašums visos laikos ir bijusi vērtība, tā tas arī paliks. Pat ja kādā brīdī par to neviens nav gatavs neko maksāt, agri vai vēlu tā vērtība būs. Ja tas ir zemes gabals, tur kaut vai kartupeļus var izaudzēt, ja tā ir ēka – būs jumts virs galvas."
Radiožurnālists atzīmē, ka atšķirībā no 2008. gada krīzes, pašlaik nekustamā īpašuma tirgū nav vērojama tāda cenu burbuļa veidošanās.
Bet, salīdzinot ieguldījumus akcijās un nekustamajā īpašumā, viņš min, kā pēdējiem ir vairāki iespējamie pielietojumi, kamēr ar uzņēmumu akcijām neko daudz citu līdz to pārdošanai neiesāksi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
