Pēdējos gados strauji audzis atskurbtuvju "klientu" skaits; šogad finansējums var aptrūkties
Vairāk naudas pašvaldības prasa arī tādam ar veselību saistītam pakalpojumam kā atskurbtuves. To klientu skaits, izrādās, pēdējos gados ir strauji audzis – atsevišķās pilsētās pat trīskāršojies. Tas gan skaidrojams nevis ar alkoholisma pēkšņu uzliesmojumu, bet faktu, ka valdība dzērāju vāķēšanu sākusi līdzfinansēt, tādēļ viņi vairs nav jāatstāj izgulēt skurbuli pažobelēs. Tomēr šogad finansējums tam draud aptrūkties, tādēļ pašvaldību lūgumi pēc lielāka līdzfinansējuma šodien nonāca Ministru kabineta komitejā.
Kopš valdība pirms dažiem gadiem sāka dzērāju izguldīšanu līdzfinansēt, vairākas pašvaldības atvērušas jaunas atskurbtuves. Tomēr to izmaksas atšķiras pat ļoti radikāli – ja Latvijas lielākajā atskurbtuvē, kur dzērumu gadā izguļ vairāk nekā 12 000 cilvēku, izmaksas uz galviņu rēķina kā 5 eiro, tad citviet tās pietuvojas pat simtam. Valdība pēdējos gados iedalījusi tam līdzfinansējumu – līdz 15 eiro par katru "skurbēju". Bet ar atrunu, ka kopējā summa visā valstī gadā nepārsniedz 200 000
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ivita PeipiņaLatvijas Pašvaldību savienības pārstāveŠobrīd tuvojas tāda situācija, kad šie pakalpojumi tiek sniegti aizvien vairāk, un šis limits tiks pārsniegts šajā gadā.
Tādēļ pašvaldības grib, lai valsts garantē, ka vismaz 15 eiro par katru dzērāju dos arī tad, ja viņu kļūs vēl vairāk, lai cilvēki nav jāpamet nemaņā uz ielas naudas trūkuma dēļ. Premjers Māris Kučinskis pirmdien, 22. maijā, Ministru kabineta komitejas sēdē nostājās pašvaldību pusē. Tomēr tas būs tikai pagaidu risinājums. Veselības ministrijai līdz gada beigām jāizstrādā konkrētas higiēnas prasības atskurbtuvēm, un ierēdņi uzskata, ka tikai pēc tam varēs pamatoti izvērtēt, cik naudas tām jāpiešķir.
Kaspars GerhardsVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrsŅemsim vērā, ka tā nauda jau nav pašvaldības vai valsts – tas viss nāk no mūsu nodokļu maksātāju naudas. Un šeit politiskais lēmums – cik tas ir svarīgi šo pakalpojumu nodrošināšanu, būs jāatrod kompromiss.
Virsuzraudzību pār atskurbtuvju tīklu Latvijā neviena ministrija negrib uzņemties jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Tādēļ līdz šim tām nav bijis vienotu standartu. Latvijā šobrīd pastāv trīs veidu atskurbtuves – tās, kuras uztur Sarkanais Krusts, piemēram, Rīgā pie Centrāltirgus, tās, kuras uztur slimnīcas, piemēram, Daugavpilī, un tās, kuras izveidojusi vietējā pašvaldības policija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
