Piektā daļa ārzemēs dzīvojošo tautiešu vēlas atgriezties Latvijā

Ta piekta dala ir tie, kuri vergo warehouse par minimumu ( 6 Pound stunda ) un ire istabas babaju majas.

Es savas Dzimtenes patriote( pati sašuvu pirmo sarkan-balt-sarkano karogu), ļoti pārdzīvoju,kad dēls ar ģimeni pameta Latviju un aizbrauca uz UK. Uzskaitīju,ka tā ir nodevība....Bet nedēļu atpakļ pati paciemojos pie viņiem pilsētā Bransley. Dēls strādā, sieviņa pieskata mazo dēliņu, meitene skolā un dzims arī vēl bērniņš, nu jau Anglijā. Atbraucu no turienes ļoti apmierināta par redzēto. Dzīves apstākļi ir ļoti jauki, ģimene nodrošināta. Paši saka,ka nekur sev neatsaka. Arī pati par to pārliecinājos un redzēju to lielo starpību starp dzīvi te un tur.
Nesen mūsu avīzē " Ezerzeme" bija stāsts par gados vecu sievieti no Baltkrievijas, kura pēc kara visu dzīvi nodzīvoja Latvijā, viņas vārdi skanēja tā: " Kur maize, tur i dzimtene!" Piekrītu, jo ar savu patriotismu paēdis nebūsi! Jau divus gadus esmu bez darba, ne jau tāpēc,ka negribēju strādāt, bet tāpēc,ka jādod vieta jauniešiem un ar gados vecākiem cilvekiem tagad negrib strādāt. Tas nekas,ka Tev līdz pensijai gandrīz 10! gadi! Nevajag ne Tavu pieredzi ne zināšanas! Labi, ka dzīvoju laukos un badu neciešu, bet kā būtu pilsētā? Sāpīgi, bet jāatzīst vien tas fakts,ka nemīl savu tautu Dzimtene, jo tomēr vadības pults laikam nav īstajās rokās! Tauta jau nevar sakārtot šīs lietas pati. Nesakiet,ka paši izvēlāmies, kas vadīs! Bet vai tad ir liela izvēle? Un kā var zināt, kurš būs tas, kas " Iecels saulītē!"

Tāpat škiet, ka Latvijā nevienam neinteresē Tava pieredze un tas ko proti.

Es arī domāju vasarā atgriezties, bet nevaru saprast vai to vajag darīt. Ja darbu neatradīšu, ko tad?

Esmu viena no tiem, kas arī pēc 3 gadu prombūtnes, atgriezos Latvijā... Uz 9 mēnešiem. Izbraukāju uz daudzām pārrunām, bet bezcerīgi tērēju naudu, jo gala rezultātā atteikumi sekoja viens pēc otra. Kaut arī darba pieredze LV ir laba. Taču domāju, ka galvenokārt uz pārrunām tiku aicināta tikai viena iemesla pēc - darba devēji LV vēlējās paskatīties uz muļķi, kas atgriezies no ārzemēm. Un nevienam neinteresēja, kāda ir mana darba pieredze vai valodu zināšanas(brīvi pārvaldu 4 valodas).
Tagad, atkal, esmu atpakaļ UK, savā vecajā darba vietā, tajā pašā amatā. Un šeit neviens nejautāja, kāpēc atgriežos atpakaļ UK, bet bez komentāriem piedāvāja veco amatu. Tāpēc, ka man vairs nevienam nekas nebija jāpierāda.
Vai vēlāk atgriezīšos LV vai palikšu UK, laiks rādīs, bet, pagaidam, neko nemainīšu. Jo esot UK, es varu materiāli atbalstīt savējos LV.

Man visi bērni prom LATVIEŠI un atpakaļ nebrauks

Atgriesties gan, bet ar Anglijas pensiju. Ja nauda ir - jebkur dzivot labi.

Mees esam,var teikt,visa gjimene atstaajushi Latviju...muusu tuvi draugi agraa pavasarii aizbrauca atpakalj uz LV dziivot,par sheit-Vaacijaa nopelniito naudu nopirka dziivokliiti,saaka remontu un.....nevareeja pabeigt,jo aptruukaas naudas. LV nopelniit nevar un jau uz vasaras vidu vinji atgriezaas atpakalj Vaacijaa. LV mees neesam vajadziigi,kaut gribam straadaat,esam straadaatspeejiigi,bet darbu nevar dabuut. Laimiigi ir tie,kas izbraukushi,iekaartojushies jaunajaa valstii,dziivo,straadaa,pelna,pelna arii pensijai.

Es atgriezhos maajaas dienu pirms ziemassveetkiem :)

Bet LV nevar izdzīvot ar to naudu ko te saņemtu. Svešumā pierasts pie lielākiem cipariem un labās dzīves,ka to diez vai izkonkurēs velme dzīvot dzimtenē un nabadzībā. Latvija ir mīļā,bet dzīve grūta.