Prezidents aptur ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt sarīkot referendumu

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Satversmes 72.pantā teikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja referendumu pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb aptuveni 155 000 vēlētāju.

Ja divu mēnešu laikā tik daudz parakstu netiek savākti, tad likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem, teikts Satversmē. Savukārt Satversmes 71.pants deva iespēju desmit dienu laikā pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidents prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Kā ziņots, 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam prasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, tika savākti pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas. Kā aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, pieprasījumu Valsts prezidentam parakstījuši ZZS frakcijas deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Jānis Vucāns, Armands Krauze un Raimonds Bergmanis.

Tāpat to parakstījuši "Saskaņas" frakcijas parlamentārieši Ivans Klementjevs, Ivars Zariņš, Nikolajs Kabanovs, Regīna Ločmele, Jānis Tutins , Edgars Kucins , Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Jānis Krišāns un Igors Pimenovs.

Likuma grozījumu apturēšanu prasa arī citi opozīcijas deputāti Didzis Šmits, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Māris Možvillo (PCL), Karina Sprūde (LuK), Ralfs Nemiro, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ļubova Švecova (LPV), Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R) un Inguna Rībena .

Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums".

Likumā par ostām ir paredzētas tiesības valsts kapitālsabiedrībai pēc saviem ieskatiem izmantot Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, to izīrēt, iznomāt, apbūvēt, apgrūtināt un brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas iegūti, izmantojot pašvaldības īpašumu. "Šāda rīcība ir krasā pretrunā pašvaldības pienākumam ar savu īpašumu rīkoties savu iedzīvotāju interesēs," uzskata parlamentārieši.

Papildus tam, Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes viedoklis par likumā par ostām paredzēto Rīgas pašvaldības īpašumu ieguldīšanu jaunveidojamās valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā "pat netika noskaidrots", neskatoties uz to, ka Saeimas opozīcijas deputāti šādu viedokli pieprasīja, apgalvo Kārkliņa.

Kā ziņots, pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Saeima arī mainīja likuma nosaukumu – no Likuma par ostām uz Ostu likums.

Ostu pārvaldības reforma attiecas uz Ventspils un Rīgas ostu. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.

Likumā arī precizēts mazo ostu regulējums.