Reģionālajās koncertzālēs mājvietu rod orķestris, mūzikas vidusskolas un pat dzimtsarakstu nodaļa

Reģionos secina, ka koncertzāles devušas pilsētai jaunu elpu un baro vietējo ekonomiku. Taču uz jautājumu, vai kādreiz reģionālās koncertzāles spēs tieši atpelnīt tajās ieguldītos miljonus, atbilde ir – diez vai.  Visi iesaistītie norāda, ka situāciju nevarot mērīt kailu ciparu izteiksmē, bet gan tajā, ko koncertzāles radīšana konkrētajā reģionā devusi pilsētai, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un valstij kopumā.

Vairāk nekā 20 miljonus eiro vērtais projekts Latgales vēstniecība Gors ir pirmā no trīs reģionālajām koncertzālēm, kas vēra savas durvis apmeklētājiem. Tas notika 2013.gada maija nogalē, un kopš tā laika tur bijuši apmēram 500 000 apmeklētāju.

Par Latgales lepnumu un kultūrasmīļu magnētu dēvētā koncertzāle Gors, kas latgaliešu izloksnē nozīmē "gars", ir izteikti daudzfunkcionāla. Zem viena jumta sadzīvo kino, izstāžu zāle, restorāns un arī dzimtsarakstu nodaļa, kurai koncertzāles uzcelšanas brīdī esot bijušas vajadzīgas jaunas telpas. Transformējamā akustiskajā zālē ar 1000 sēdvietām mūzikas žanri variē no popa un roka līdz klasiskajai mūzikai, uz skatuves noris arī teātri un programmā tiek ievīts arī latgaliskais, kas Rēzeknē ir ikdiena.

Lai arī sākotnējās ieceres bijušas krietni pieticīgākas, šobrīd, neskaitot kino seansus un seminārus, gadā koncertzālē notiek ap 150 pasākumu, apmeklētāju skaits – apmēram 150 000.

"Šī daudzfunkcionalitāte mums ļoti palīdz uzturēt ēku, piepildīt ar pasākumiem. Ja tā daudzfunkcionalitāte nebūtu, es domāju, ka šāds objekts būtu ļoti grūti paceļams pilsētai," atzīst Gora vadītāja Diāna Zirniņa.

Ēkas uzturēšanai tiek tērēti arī ieņēmumi no biļetēm, tomēr papildus tam koncertzāle ir atkarīga arī no pašvaldības dotācijām. Runa ir par 500 000 eiro gadā. Dotācijas palīdz arī biļešu cenām nesasniegt Latgales reģionam nesamaksājamus apmērus. Cenas vidēji svārstās no septiņiem līdz 20 eiro, taču līdz šim dārgākais būs pasaules slavu ieguvušās latviešu operdziedātājas Kristīnes Opolais koncerts, uz kuru augstākā biļetes cena ir 75 eiro.

Uz koncertiem Gorā ierodoties pārsvarā iedzīvotāji no tuvējās apkaimes un arī paši rēzeknieši.

Otrās pie koncertzāles gadu pēc Gora atklāšanas tika Cēsis. Būvniecība izmaksājusi lētāk nekā Rēzeknē – 13,9 miljoni eiro, un koncertzāle tapa, pārbūvējot un restaurējot seno biedrības namu, kas pirms vairāk nekā gadsimta uzbūvēts par tautas saziedotajiem līdzekļiem un arī ilgu laiku pēc neatkarības atjaunošanas darbojies kā kultūras nams.

Arī Cēsu koncertzāle ir daudzfunkcionāla. Mājvietu tur atraduši visi Cēsu novada amatieru kolektīvi, mūzikas vidusskola, restorāns, izstāžu un kino zāle, ko var pielāgot arī mazāka formāta izrādēm un koncertiem. Amatierkoletīvu un mūzikas skolas esamība palīdzot gan piepildīt telpas, gan arī atslogot pašas koncertzāles budžetu, jo par vienu uzturēšanos maksā pašvaldība, par otru – Kultūras ministrija.

Pavisam kopā gadā notiek ap 120 pasākumu, neieskaitot kino seansus, seminārus un konferences. Un tas ir divreiz vairāk, nekā tas, uz ko darbības pirmsākumos cerēja koncertzāles saimnieki.

"Mūsu ieceres un mērķi, varētu teikt, ir pat pārsnieguši to, ko mēs bijām iecerējuši, jo cilvēku, apmeklētāju skaits, kas ierodas šeit, zālē, ir pat vairāk, nekā mums ir bijis paredzēts, tie ir 180 000 apmeklētāju, kas ienāk šajā ēkā gada laikā," stāstīja Vidzemes koncertzāles Cēsis programmu direktore Inese Zagorska.

Lielā cieņā Cēsu koncertzālē ir simfoniskās mūzikas koncerti, un pasākumu organizatori pārliecinājušies, ka vidzemnieki mīl arī teātri. Starp apmeklētājiem parasti ir tuvējo pilsētu un ciemu iedzīvotāji. Vidēji cenas Cēsu koncertzālē svārstās no 7-30 eiro, augstāka cena par 40 eiro nav bijusi.

Liepāja ir pēdējā un lielākā trīs reģionālo koncertzāļu ķēdē, pērn rudenī atklājot koncertzāli Lielais dzintars.

Ideja par koncertzāli pilsētā esot dzimusi jau pirms vairāk nekā gadsimta, un padomju laikos vietā, kur tagad slejas koncertzāle, atradies kinoteātris. Jaunā ēka, kas izmaksāja gandrīz 30 miljonus eiro, jau ieguvusi vairākas starptautiskas un pašmāju arhitektūras balvas.

Arī "Lielais dzintars" apvieno dažādas funkcijas, un papildus diametrāli atšķirīgu žanru koncertiem trīs tajā esošajās zālēs iespaidīgajā celtnē tiek rīkotas arī izstādes, un tajā ir iekārtojies arī Liepājas simfoniskais orķestris un mūzikas vidusskola.

"Sākotnējās prognozes bija patiesībā līdzīgas, kā šobrīd strādājam. Mēs esam aprēķinājuši, ka, noslēdzoties vienam pilnajam koncertzāles gadam, pie mums būs noritējuši 155 pasākumi. Un plus vēl arī ap 50 korporatīvo notikumu un pasākumu. Tātad dažādas konferences, semināri, uzņēmumu jubilejas, jo tas arī ir viens no biznesa modeļiem, kā mēs varam izdzīvot un atbalstīt šo profesionālās mākslas satura nodrošinājumu," stāstīja SIA Lielais dzintars valdes priekšsēdētāja Baiba Bože.

Koncertzāles vadība lēš, ka gada laikā Lielajā dzintarā viesojušies apmēram 190 00 apmeklētāju, bet biļešu cena svārstās no diviem līdz 75 eiro. Arī Liepājas gadījumā, līdzīgi kā Rēzeknē, dārgākais izrādījies Opolais koncerts. No Lielā dzintara viesiem viena daļa ir kultūras tūristi no visas Latvijas un kaimiņvalsts Lietuvas, bet ir arī daudzi, kas brauc uz pasākumiem no Liepājai tuvākās apkaimes. Apritot gandrīz gadam, kopš koncertzāles durvis ir oficiāli vaļā, Liepājas dome uzskata, ka projekts ir trāpījis desmitniekā.

Video