Sabiedrībā bažas par ukraiņu mācībām krievu skolās; pusaudžu vidū varētu izpausties etniskais naids

Likums nosaka, ka tiesības izvēlēties mācību valodu ir vecākiem – šādas tiesības būs arī atbraukušajiem ukraiņiem. Vienlaikus sabiedrību satraucis apstāklis, ka ukraiņiem varētu būt jāmācās krievu skolās.

"Gribat iebāzt šos no krievu nacistiem cietušos bērnus pie mūsu "vatņikiem", kuru skolās, kā zināms, valda antiukrainisks noskaņojums, lai bērnus traumētu vēl vairāk? Tas ir stulbums vai cietsirdība? Ukraiņu bērni savā valstī mācījās savas valsts valodā, kāpēc viņiem tā jāmaina uz RU?"

"Vairāk baidos, ka tie krievu bērni, kuru vecāki atbalsta Putinu, varētu darīt pāri ukraiņu bērniem, un ka krievu skolotāji varētu uz to reaģēt nepietiekami stingri."

Lielākā daļa ukraiņu apmetušies Rīgā, kur tuvākajā laikā sāks arī skolas gaitas. Pilsētas mērs mierina – ikvienam ukrainim tiks nodrošinātas mācības latviešu skolā, ja vien viņš pats to vēlēsies. Vienlaikus, daudzi paši izrādot interesi par mazākumtautību skolām.

"Tam ir dažādi iemesli. Viņi dzīvo ģimenēs, kur jau ir bērni un bieži vien izvēle ir mācīties tieši tajā skolā, kur jau ir draugu, paziņu bērni. Daudzi no viņiem cer, ka paliks šeit īsu brīdi un uzskata, ka šādā veidā bērni vienkārši labāk izmantos šo mācību procesu," saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP).

Viņa teikto apstiprina arī Izglītības ministrijā (IZM). Vienlaikus, apkopojot datus no Latvijas pašvaldībām, pārsvarā ukraiņu izvēle patlaban krītot par labu izglītībai valsts valodā. "Apkopojot šo informāciju mēs redzam, ka pamatā bērnus tiek plānots uzņemt programmās ar latviešu mācību valodu," teic IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.

Komentējot iespējamo emocionālo vardarbību starp krievu un ukraiņu bērniem, sociologi uzskata, ka bērnudārzniekiem ar to nevajadzētu būt nekādām problēmām.

"Bērni, kas iet pirmsskolas izglītības iestādēs, tiem es vispār neredzu problēmu – viņi visi principiāli būtu jālaiž tajās iestādēs, kur ir latviešu valoda tāpēc, ka tie būs pāris mēneši un jebkurš no šiem bērniem – to jums apstiprinās jebkurā bērnudārzā – jebkurš, kas nāk no citas valodas telpas, iemācīsies latviešu valodu," saka Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Krietni sarežģītāka situācija varētu būt pusaudžiem, sevišķi tiem, kuri mācīsies reģionos: "Tur šī pārliecība ir diezgan kaujinieciska, ko vecāki droši vien nodevuši mantojumā arī bērniem, tas ir ļoti, ļoti izteikti. Viens ir vārdu apmaiņa un naida runa. Bet tas var arī izvērsties tālāk kaut kādā fiziskā sadursmē. Tā kā es tur redzu gana lielu vērā ņemamu riska potenciālu."

Kopumā kopš kara sākuma pēc atbalsta Latvijas pašvaldībās vērsušies apmēram 9000 ukraiņu, no kuriem teju 40 procentu ir bērnu.