Saeimā izskata izglītības satura reformu; tā izpelnās ne mazumu kritikas

Piedāvājumu izglītības satura reformai otrdien, 6. februārī, uzklausīja Saeimas deputāti, kur tai veltīja arī kritiku. Tostarp par vērtībām, kuras paredzēts mācīt.

Sadarbojoties aptuveni 300 ekspertu, sagatavots izglītības satura piedāvājums – sākot no pirmsskolas līdz vidusskolai.

Paredzēts mācīt gan dažādu jomu zinības, gan vispārīgas prasmes, piemēram, domāšanu un radošumu, kā arī vērtības, piemēram, centību, drosmi un godīgumu.

Plānots izvirzīt konkrētus sasniedzamos rezultātus mācību procesā. Kā līdz tiem tikt, būs katras skolas un skolotāja izvēlē. Tādējādi paredzēts dot pedagogiem krietni lielāku brīvību. Nebūtu konkrēti noteikta stundu skaita kādā priekšmetā nedēļā un mainīts mācību stundas ilgums pirmo sešu klašu skolēniem, kā arī sniegtas iespējas daudzveidīgāk organizēt mācības vecākajās klasēs.

Skolēnus sagaida arī tādas izmaiņas kā otrā svešvaloda jau no ceturtās klases, Latvijas un pasaules vēstures mācīšana kontekstā, kā arī tehnoloģiju, kultūras emocionālās izpratnes apgūšana.

Saeimas komisijā otrdien vairākkārt akcentēja nepieciešamību pēc izglītības satura reformas. Piezīmes par izglītības satura piedāvājumu bija vairākiem sēdes dalībniekiem. Vienam nepatika, ka bērniem mācīs rotaļāties ūdenī, jo tas ir bīstami, citam – reformas izpildījums un skolotāju noslodze, vēl kādam – vērtības, kuras paredzēts mācīt.

Tāpat sēdē izskanēja bažas, vai reformu izdosies iedzīvināt vienlaikus un laikā visā Latvijā, ņemot vērā ierobežotos resursus. Izmaiņas plānots ieviest pakāpeniski līdz 2021. mācību gada sākumam.