Satraucoša tendence: 81% mājsaimniecību katru nedēļu izmet atkritumos lieko pārtiku
Kamēr vieni izsalkuši, citi pārtiku met atkritumos, – Latvijas Samariešu apvienība satraukta par jauna pētījuma datiem. 81% aptaujāto katru nedēļu izmet laukā par lieku kļuvušo pārtiku.
Sabiedrība tiek aicināta rūpīgāk pievērst uzmanību pērkamās pārtikas apjomiem un radošāk domāt, kā pārpalikumus no vienas maltītes izmantot vēl cita ēdiena pagatavošanai.
"Uz veikalu nāku ar sarakstiņu dēļ tā, lai paņemtu tik, cik man vajag," LNT Ziņu uzrunātā Gunita savā ikdienā cenšas ieviest tā saukto bezatkritumu dzīvesveidu, kontrolējot pērkamās pārtikas daudzumu un plāno maltītes. Pirms dodas uz veikalu, apzina mājās jau esošo produktu krājumu un neļaujas mirkļa vājuma pirkumiem.
"Ir problēma, ir gadījies izmest ārā dārgus produktus. Tad, kad nav tas saraksts bijis līdzi, tad ir tā, ka tur nopērc to, ko nevajag reizēm. Un, ja iet uz veikalu ar tukšu vēderu, tad vispār paņem to, ko nevajag," bilst Gunita.
Taču tādi kā Gunita ir mazākums Latvijā. Samariešu apvienības aptaujā 81% nespēj visu nopirkto apēst vai sagatavo pārāk lielu apjomu ēdiena, tāpēc izmet atkritumos. Kamēr viena mājsaimniecība izmet pārtiku, citi dzīvo izsalkumā un gaida iespēju tikt pie labas un kvalitatīvas maltītes.
Samariešu apvienība, kuras pārtikas banka ar saziedotajiem produktiem baro 15 000 trūcīgo cilvēku, pauž skumjas, cik ļoti ienākumu nevienlīdzība izpaužas arī pārtikas atkritumos.
Vairāk nekā 50% mūsu aptaujāto izmet līdz 500 gramiem nedēļā. Savukārt vairāk par kilogramu izmet 20% aptaujāto. Tātad mēnesī tie būtu četri kilogrami pārtikas.
Bezatkritumu kustības aktīvisti stāsta – šobrīd var tikai spekulēt, cik liels apjoms tas ir patiesībā. Kādā citā pētījumā pieļauts, ka katra mājsaimniecība šādi atkritumos izmetot ap 500 eiro gadā.
Valstiskā līmenī joprojām tiek strādāts, lai izstrādātu vienotu nacionālu metodoloģiju pārtikas izšķērdības novērtēšanai. Metode tiks izstrādāta šī gada laikā, tad būs precīzi dati. Tagad vadāmies tikai pēc šāda veida aptaujām.
Pārtikas atkritumi arī rodas, jo 20% aptaujāto nesaprot atšķirības starp derīguma termiņa marķējumiem "izlietot līdz" un "ieteicams līdz". Proti, lai arī produktus ar "ieteicams līdz" var lietot uzturā vēl vismaz mēnesi vai divus pēc termiņa beigām, tomēr cilvēki tos met ārā. No otras puses, pretstatā veikaliem un ražotājiem, privātpersonu sniegto pārtiku ar beigušos derīguma termiņu nedrīkst nodot labdarībā.
"Ja cilvēks noziedo privāti, individuāli, tas ir vairāk vai mazāk anonīmi, līdz ar to mums zūd šī izsekojamība, ko mums prasa normatīvi. Mums ir jāspēj pierādīt pārtikas izcelsme, no kurienes tā ir nākusi," norāda pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja.
Bezatkritumu kustība Latvijā aicina cilvēkus daudz radošāk domāt, kā pārpalikumus izmantot otrreizēji, gatavojot citu ēdienu vai sasaldēt vēlākai lietošanai. Piemēram, saldētavā uzkrāt dārzeņu pārpalikumus buljona vēlākai taisīšanai. Vārītus kartupeļus vai apvītušus dārzeņus izmantot omletei. Sakaltušu maizi pārvērst grauzdiņos salātiem vai kā sastāvdaļu kotletēs. Neapēstos rīsus var izmantot nākamajām ēdienreizēm, tos apcept kopā ar dārzeņiem.
"Mēs pērkam uz vienu dienu, divām vai trim ēdienreizēm. To izlietojam un nākošajā dienā nākam atkal," LNT Ziņām pastāstīja Diāna.
Vēl kāds pircējs Oskars par saviem iepirkšanās paradumiem pauda, ka iepērkas minimāli: "Kad pērkam veikalā, tad tikai dažām dienām. Mums ir bērni un ir jāekonomē."
Savukārt pircējs Valdis norādīja: " Man ir tā, ka es atdodu putniem lielāko daļu – kaijām, izlieku ārā un kuram, kas garšo – paņem, kaķītis apēd, kāds klejojošs suns pienāk. Mums nav tik lieli. Mēs neiegādājamies daudzumos. Mēs esam pensionāri un neēdam tik daudz arī."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
