Subatē atklājies vairāk nekā pusgadsimtu slēpts noslēpums – katoļu baznīcas draudze atguvusi vēsturisko zvanu

Subates Svētā erceņģeļa Miķeļa mūra baznīca iesvētīta 1831. gadā. Tā pārdzīvojusi karus un dažādas politiskas iekārtas. Baidoties, ka vācu okupācija atkāpjoties varētu iekārot bronzu, 1944. gadā daži vietējie kopā ar prāvestu noslēpa baznīcas zvanu. Šobrīd tas novietots uz grīdas iepretim dievnama ieejai. Taču vairāk nekā 70 gadus tas atradās zem grīdas dēļiem, nomaļākā telpā.

Subates Svētā erceņģeļa Miķeļa baznīcas prāvests Andrejs Skadiņš stāsta: "Viņš glabājās zem grīdas. Domāju, ka būs tik liels, ka visu grīdu aizņems. Ņēma raka ārā. Viņš te pa vidu bija. Tikai dažus dēlīšus atrāvām nost. es cerēju, ka viņš būs lielāks, bet paldies Dievam, ka viņš tāds vismaz vēl ir."

Šim stāstam ir arī aculiecinieks. Staņislavam Martinovam šobrīd ir 86 gadi, un viņš pats piedalījās zvana ierakšanā. Toreiz vēl pusaudža vecumā esošā liecinieka uzdevums bija noslēpuma nodošana tālāk. Mainoties prāvestiem, viņš to arī ikreiz darījis.

"Tikai un vienīgi mācītājiem es saku – te ir zvans aprakts. Bet neviens neaiztika," saka Staņislavs.

Iespējams, padomju laikā prāvesti nevēlējās riskēt. Vairākkārt pastāvēja draudi, ka baznīcu slēgs, ēkā ierīkojot kultūras namu. Tā jau notika ar draudzes namu, kuru atdeva padomju institūcijām. Tāpēc zvans dienas gaismu tā arī neieraudzīja.

Kad pirms aptuveni 20 gadiem uz Subati tika nosūtīts Andrejs Skadiņš, slepeno ziņu par zvanu saņēma arī viņš. Taču tā kā tornī atradusies kopija, kas savu uzdevumu pildīja, oriģināls meklēts netika.

Tagad – 2019. gadā zvans tomēr atrakts. Gan, lai šo brīdi pieredzētu vienīgais dzīvais aculiecinieks, gan – lai vairāk nekā 200 gadus vecajam zvanam dotu otro dzīvību.

Jau tuvākajā laikā zvans tiks nogādāts pie resaturatoriem Daugavpilī, lai apsūbējušo virsu attīrītu un pieliktu mēli. Plānots, ka jau šogad to iekārs tornī un iesvētīs.