TV3 sižetu sērija "Priekšpostenis": Pandēmijas ēnā mums nāksies dzīvot vēl vismaz pus gadu
Katastrofāls personāla trūkums, četras vai pat vairāk dežūras no vietas, darbs fiziski un emocionāli ļoti smagos apstākļos – tā ir ikdiena, ar ko saskaras Latvijas mediķi, lai gan tuneļa galā redzama gaisma vakcīnas veidolā, taču pandēmijas ēnā mums nāksies dzīvot vēl vismaz pus gadu, vēsta TV3 ziņu sižetu sērija "Priekšpostenis".
Ir īsi pirms septiņiem no rīta. TV3 ziņas ieradušās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses nodaļā. Dezinficēti, saģērbti, ievērojot īpašus piesardzības pasākumus, mums ļauj ieskatīties ārstu ikdienā. Beigusies nakts maiņa – tiek dezinficētas visas telpas, mainīta gultasveļa, apkopti pacienti – aizpildītas formalitātes par katra slimnieka veselības stāvokli.
Šeit ārsti uz spēku izsīkuma robežas cīnās par kritiski smago Covid-19 pacientu dzīvībām. Nodaļas vadītājs Oļegs Šuba ikrīta apgaitā dodas apsekot Covid-19 slimniekus. Šī ir jau kārtējā diennakts dežūra no vietas. Kura, to jau mediķi vairs neskaita – iznāk strādāt pat četras un, ja kāds no kolēģiem izkrīt no ierindas, – vēl vairāk diennaktis pēc kārtas. Viena brīva un atkal vairākas… Par spīti smagajam darbam personāls ir ļoti atsaucīgs, pacientus aprūpē pēc labākās sirdsapziņas un pat atliek laika arī TV3 ziņām, lai parādītu sabiedrībai – kā tas ir – būt "frontes" pirmajā līnijā.
Dežūras laikā izdzisusi kārtējā dzīvība. Diemžēl tā šeit ir ikdiena.
Ārsti tērpjas pilnā ekipējumā – jādodas pie pacientiem. Ekipējumu jāmaina vairākas reizes dienā, katru reizi, kad jādodas pie Covid-19 slimniekiem tos apkopt, lielākā daļa pacientu nespēj piecelties. Līdz ar to aizsargtērpā ir jāveic fiziski ļoti smags darbs – ne tikai jāpalīdz pacientu ēdināšanā, telpu dezinfekcijā, bet arī jaapkopj slimnieki, jāmazgā, jāmaina pamperi. Tas ir smagi – sajūtas aizsargtērpā ir kā pirtī. Novelkot kombinezonu, viss ir slapjš.
Tiek nodota maiņa, mediķi sanāk uz savā vidū saukto piecminūti, lai informētu nodaļas vadītāju un nākamo maiņu gan par situāciju nodaļā, gan mirušajiem, gan tiem, kuru dzīvība karājas mata galā.
Toksikoloģijas un sepses nodaļā pims pandēmijas ārstējās cilvēki ar smagu saindēšanos. Tagad šeit pārsvarā ir pacienti ar Covid-19. Darba apjoms pieaug ar katru dienu. Nodaļā notiek nemitīga kustība – dzīvību glābšana te ir ikdienas rutīna.
"Dominējošais īpatsvars ir pacienti ar Covid-19 infekciju, kuru stāvoklis ir ļoti smags, kritisks, kuriem ir dažādas blakus pataloģijas. Ir arī pacienti, kuriem līdz šim nozīmīgas saslimšanas netika atklātas. Tie ir smagi pacienti, kuriem ir nepieciešama papildus augstas plūsmas skābekļu plūsma – neizvazīvo vai invazīvo, protams, arī citu orgānu atbalsta sistēmas tiek pielietotas, tai skaitā nieru aizvietojošā terapija nepieciešamības gadījumā. Mēs izmantojam, lai pēc iespējas vairāk izglābtu pacientus ar Covid-19."
Dakteris ar nožēlu atzīst – cilvēki par zemu novērtē šī vīrusa bīstamību. Tas ir viltīgs – cilvēkam, kuram sākumā slimība norit šķietami viegli , tā pēkšņi strauji progresē, posta novājinātāko orgānu sistēmu.
"Šis vīruss tiešām ir grūti prognozējams un tas tiešām var izraisīt visādas blaksnes gan nerioloģiskās, gan nieru bojājumus aknu bojājums, tas ir specifisks. Redziet jums ir sirdsdarbīab 74 72,71 un 92 piesātinājums, kas ir ļoti labs rādītājs," saka RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs.
Lai parādītu, ko nozīmē Covid-19 smagā formā, ārsts TV3 ziņām rāda plaušu uzņēmumu – pacienta plaušu stāvokli pirms un pēc saslimšanas ar Covid-19. Pēc saslimšanas infekcija radījusi gandrīz 90% plaušu bojājumu – cilvēks smok.
"Visas šīs te baltās izmaiņas, tas ir iekaisis – tikai neliels laukumiņš var normāli veikt savu funkciju. Šis ir pacients, kurš smok un tamdēļ šobrīd saņem 85% skābekli ar augstu plūsmu. Ja atmosfērā gaiss, ko mēs elpojam, ir 21% skābekļa, viņš saņem četrreiz lielākas koncetrācijas un knapi elpo."
Darbs ir fiziski un emocionāli smags – smagi slimo Covid-19 pacientu skaits nemitīgi aug. Redzot straujo inficēšanās gadījuma skaita pieaugumu un ņemot vērā, ka 15% no jaunatklātajiem gadījumiem tiek stacionēti, mediķi šeit gatavojas iespējamai "x" stundai.
"Fiziski pietrūkst personāla, kurš arī sastopas ar infekciju, vai atrodas karantīnā. Daži kolēģi ir reanimācijā ar ļoti smagu slimības gaitu, visi tie apstākļi šo situāciju sarežģī. Savu spēku robežās mēs cenšamies to situāciju kontrolēt, mums ir sagatvoti plāni, kā rīkosimies "x"stundā, kad mūsu rezerves tiks iztukšotas vēl pamatīgāk."
Katastrofāli trūkstot medicīnas personālam – arvien biežāk slimo ārsti – darbam jāpiesasita rezidentus. Citādi, "x" stunda jau būtu pienākusi. Emocionālā spriedze pieaug brīdī, kad reanimācijā nonāk kolēģi un arī tuvinieki.
"Protams, ka tas ir vienmēr emocionāls pārdzīvojums, tas ir izaicinājums mums pašiem, jo tie cilvēki, ar kuriem mēs strādājam ilgu laiku kopā un pieņemam smagus lēmumus. Tad ieraudzīt to kolēģi ļoti smagā stāvoklī psiholoģiski ir ļoti grūti. Bet nav jau tā, ka tie ir tikai kolēģi, tie ir arī ģimenes locekļi mūsu kolēģiem, kurus ir skārusi šī slimība. Tas ir emocionāli grūti, ar spriedzi un pārdzīvojumiem kolektīva vidū," norāda RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs.
Dakterim ir ģimene: sieva – arī mediķis – un trīs bērni. Likumsakarīgi, ka esošajā situācijā ģimene palikusi otrajā plānā – bet mediķis nesūkstās – tāda ir viņa profesija – palīdzēt cilvēkiem. Tomēr neslēpj, ka līdzcilvēku atbildība par savu un apkārtējo veselību un dzīvību varētu būt lielāka.
"Man ģimenē arī mana otra puse ir mediķis viņa ir pediatrs gastroentologs viņa strādā bērnuu slimnīcā, protams, mums ir trīs bērni – divi skolēni, kuriem ir attālinātas mācības, kas arī prasa savu slodzi, vēl viens bērnudārznieks. Tā kā mums ir, par ko rūpēties un esam pietiekami stipri aizņemti. (..) Tas ir diezgan sarežģīti, bet pagaidām mēs tiekam galā ar to situāciju. Ja slodze pieaugs vai infekcija skars mūs, kā tālāk tas viss var attīstīties, ir grūti teikt. Es ceru, ka mēs varēsim nosargāt savu veselību, līdz ar to varēsim palīdzēt pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam."
Vaicāts, vai esošajā situācijā ārsti redz gaismu tuneļa galā, dakteris saka – pēdējā cerība ir – vakcīna.
"Šobrīd mēs apkopojam visus datus – klīniku ietvaros, slimnīcu ietvaros, kur kolēģi gatavi vakcinēties, tiek veidoti saraksti šobrīd. Tas datums, kad varētu sākties [vakcinācija], ir 28.decembris. Es ceru, ka viss tā arī ies pēc plāna – katram vakcinēt gribētajam būs noteikts konkrēts laiks, kad viņš ieradīsies uz vakcināciju. Vismaz ārstu līmenī atsaucība ir ļoti augsta – 90% ir gatavi vakcinēties pret Covid-19," norāda Šuba.
Tomēr vakcinēšanās neatrisinās samilzušo problēmu uzreiz – pandēmijas ēnā Latvijā nāksies dzīvot vēl vismaz pus gadu, lēš ārsts.
"Lai iegūtu kolektīvo imunitāti, vajadzētu, lai 70% no sabiedrības būtu vakcinējušies. Ja pirmos vakcinēs, sākot ar 28.decemrbi, tad tikai pēc otras vakcīnas parādās noturīga imunitāte. Es domāju, ka stabili pus gads paies, kamēr pietiekami liels skaits cilvēku, kuri, pirmkārt, ir riska grupās, tiks vakcinēti. Tad, visticamāk, mēs varētu cerēt uz kaut kādu rezultātu," pauž Šuba.
Tiem, kuri joprojām netic vīrusa esamībai un bīstamībai, dakteris saka – ja nerūp sava veselība, padomājiet par to, cik daudz līdzcilvēkus jūs varat apdraudēt. Ne jau tikai ar Covid-19. Jāpadomā arī par tiem, kuriem nepieciešama cita veida medicīniskā palīdzība – bet ārstu trūkuma, pārslodzes dēļ – to fiziski nebūs kam sniegt. Jo būs jāizvēlas, kuram palīdzēt, bet kuram atteikt… Jau tagad slimnīcas pārslodzes dēļ plānveida stacionāros pakalpojumus ir apturējušas.
"Cerēsim uz sabiedrības atbalstu un to, ka cilvēki tomēr ievēros epidemioloģiskās rekomendācijas un pacientu skaits ies mazumā. Padomājiet par saviem tuviniekiem, par to, ka, ja jūs varbūt ignorējat savas veselības problēmas saistībā ar šo infekciju, padomājiet, ka jūs apdraudāt ļoti daudzus cilvēkus jums apkārt. Tā ir zināma cilvēciskā un sociālā atbildība mums katram vienam pret otru," atgādina ārsts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
