Vairāk nekā 22 tūkstošiem ārzemnieku Latvijā būs jāpierāda valsts valodas prasmes

Stingrākas prasības par valsts valodas zināšanām Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem paredz ceturtdien Saeimā pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā. Likums mainīts ar mērķi stiprināt valsts drošību, nosakot stingrākus nosacījumus attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Turpmāk Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri vēlēsies kļūt par citas valsts pilsoni un turpināt uzturēties Latvijā, būs jākārto valsts valodas pārbaude un jāpierāda regulāri un pietiekami finanšu līdzekļi. Prasība pierādīt valsts valodas zināšanas pierādīt bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri līdz šī likumprojekta spēkā stāšanās brīdim saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 22,3 tūkstošiem ārzemnieku.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks atņemta (tās vietā izsniegs termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu) tām personām, kuras nevarēs pierādīt atbilstošas valodas zināšanas. Lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, cilvēkam jāiegūst Valsts izglītības un satura centra izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim.

Ar izmaiņām Imigrācijas likumā līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek pārtraukta atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tiesa, ir noteikti arī daži izņēmumi – vairākas cilvēku grupas, kuras TUA tomēr būs tiesīgas saņemt, proti:

• personas, kuras ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, kuri valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ nekvalificējas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam;
• bijušie studenti vai pētnieki, kuri pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā;
• personas, kurām Latvijā piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, kuras vēlas turpināt uzturēties Latvijā un par kurām veikti regulāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi;
• jaunuzņēmumu valdes locekļi pēc tam, kad beidzies tās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš, kas izsniegta saistībā ar jaunuzņēmuma dibināšanu.

Tomēr likums prasa, ka personas, kuras saglabā tiesības uz atkārtotu TUA, pirms tās izsniegšanas pārbauda valsts drošības iestādes.

Saeimas vairākums neatbalstīja deputāta Riharda Kola (NA) priekšlikumu sašaurināt personu loku, uz kurām attiecas likumā noteiktie izņēmumi.