Vispārīgi tam esam gatavi. Kā Latvijā norisinātos mobilizācija?

Vispirms jāaplūko, kāds likumiskais ietvars pieļauj mobilizācijas izsludināšanu. Kā "’tv3.lv’’ skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins, Nacionālais drošības likums paredz divu speciālo tiesisko režīmu darbību. Proti, atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura un apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu terorisma draudu līmeni, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

Tāpat Nacionālais drošības likums paredz, ka ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī lai likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

Galkins atzīmē, ka mobilizācija tiek izmantota kā galējais līdzeklis. Proti, ja nepieciešamos resursus nevar iegūt caur rezervēm, līgumiem vai citā ceļā, bet valstij radītais apdraudējums un tā sekas ir sasniegušas vai paredzams, ka tās sasniegs tādu apjomu, kad valsts un pašvaldību institūcijas nav spējīgas bez papildu resursu piesaistes veikt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.

Attiecīgi Mobilizācijas likums paredz, ka mobilizācija var būt vispārēja, daļēja un vietēja:

• vispārēja mobilizācija tiek izsludināta kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;
• daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;
• vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā.

Vēl jānorāda, ka Mobilizācijas likums paredz – lēmumu par mobilizāciju vai demobilizāciju pieņem un izsludina Ministru kabinets (MK). Un mobilizācija ir spēkā, kamēr spēkā ir ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis un nav pārvarēts valsts apdraudējums, vai līdz brīdim, kad izsludinātā mobilizācija tiek atcelta.

Kas tiktu mobilizēts?

Runājot par to, kādi resursi tiktu mobilizēti, Mobilizācijas likums nosaka – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts (arī ārvalstī esošie), pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi veido mobilizācijas resursus. Citiem vārdiem – mobilizācija skartu ne tikai cilvēkresursus, bet arī materiālos resursus, līdz ar to tā attiecināma uz fiziskām personām, materiāltehniskajiem līdzekļiem un pakalpojumu sniegšanu, tostarp preču ražošanu.

Attiecībā pret mobilizējamo personu loku ir savas atšķirības iedzīvotāju iesaukšanā aktīvajā dienestā jeb Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvā un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ārkārtējās situācijas gadījumā. Aktīvajā dienestā var iesaukt Latvijas pilsoņus – rezerves karavīrus un rezervistus.

Mobilizēt var tos rezerves karavīrus, kas:

• atvaļināti no profesionālā dienesta, sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, vai uzņemti Zemessardzē;
• pildījuši dienestu Zemessardzē un līgums par dienestu ir izbeigts, ja sekmīgi apgūts Zemessardzes pamatapmācības kurss individuālās apmācības līmenī un nav sasniegts maksimālais vecums dienestam NBS rezervē;
• brīvprātīgi pieteikušies dienestam NBS rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja nav sasniegts maksimālais vecums dienestam NBS rezervē;
• ir jaunsargi vai valsts aizsardzības mācību apguvušas personas, kuras sekmīgi apguvušas apmācību, kas nepieciešama ieskaitīšanai rezervē, un devušas karavīra zvērestu;
• ir O. Kalpaka vidusskolas absolventi, ja viņi nav pieņemti profesionālajā dienestā vai uzņemti Zemessardzē;
• ir militārie darbinieki, ja viņi sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, devuši karavīra zvērestu un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

Un mobilizēt var tos rezervistus, kas:

• ir Latvijas pilsoņi vīrieši vismaz 18 gadu vecumā;
• ir Latvijas pilsones sievietes vismaz 18 gadu vecumā un izteikušas šādu vēlmi.

Savukārt mobilizācijai civilās aizsardzības pasākumu veikšanai var pakļaut atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgos iedzīvotājus atbilstoši konkrētās situācijas vajadzībām valsts apdraudējuma gadījumā.

Tajā pašā laikā Mobilizācijas likums arī paredz savus izņēmumus pilsoņu mobilizēšanai noteiktām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Kā norisinātos mobilizācija?

Galkins "’tv3.lv’’ paskaidro, ka MK noteikumi paredz, ka mobilizācijai pakļautajai personai tiek izsniegta mobilizācijas pavēste. Viņš atzīmē, ka par mobilizāciju atbildīgās NBS struktūrvienības jau ir veikušas virspusīgu vērtējumu tam, kādas personas nepieciešams mobilizēt. Tāpat NBS izveidojis mobilizācijas centrus, kuru uzdevums ir uzņemt pavēsti saņēmušās personas un attiecīgi tālāk organizēt nepieciešamās darbības un procedūras.

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos ģenerālis Kaspars Zdanovskis "’tv3.lv’’ apstiprina, ka NBS ir savi plāni attiecībā uz mobilizāciju, kas sadalīti vairākos elementos. Pirmais ir zemessargu un rezerves karavīru mobilizācija, bet otrs – daļēja un vispārēja mobilizācija.

Runājot par pirmo, arī šis process jādala divās daļās: augstas un pastāvīgās gatavības rezerves karavīros. "’Augstas gatavības rezerves karavīri ir vairāki tūkstoši karavīru, kuri ir specifiski, atrodas konkrētās vienībās. Viņi ir bijuši profesionālā dienestā, Zemessardzē, ir identificēti pēc vārdiem, uzvārdiem, specialitātes utt. Viņi ir piesaistīti konkrētai vienībai, kura arī ir atbildīga par to, lai ar rezerves karavīriem tiktu uzturēta saikne, lai viņi tiktu aicināti uz mācībām. Attiecīgi šos vairākus tūkstošus rezerves karavīru uztur gatavībā, lai viņi pēc iespējas īsākā laika posmā būtu spējīgi vienībā atgriezties,’’ skaidro Zdanovskis.

Ja būtu nepieciešams šos rezerves karavīrus mobilizēt, tas primāri būtu vienības, kas jau ikdienā ar karavīriem uztur saikni, uzdevums. Tāpat informēšanai tiktu izmantoti plašsaziņas līdzekļi, tostarp radio un televīzija, arī oficiālās sarakstes jeb e-pasts.

Savukārt pastāvīgās gatavības karavīri ir tie, kas savulaik bijuši profesionālajā dienestā, Zemessardzē un savu dienestu beiguši. Arī viņi tiktu informēti, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, e-pastu, arī uz deklarēto dzīvesvietu sūtot vēstuli.

"’Pēc tam viņiem būtu jāierodas mobilizācijas centrā, kas mūsu plānā reģionos ir vairāki, tostarp Valmierā, Kuldīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī un citviet. Tur mēs viņus apģērbtu, pēc vajadzības, specialitātes un zināšanām nodotu konkrētām vienībām un, ja tas būtu nepieciešams, ja viņi ilgstoši nebūtu piedalījušies mācībās, viņus varētu iesaistīt arī mācībās,’’ atklāj Zdanovskis.

Kas attiecas uz daļēju un vispārēju mobilizāciju, NBS ģenerālis uzsver – tas jau būtu nākamais solis ar atsevišķiem lēmumiem, kuri var tikt pielietoti tikai ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī. Šādā gadījumā jau būtu runa par jebkura vīrieša mobilizāciju vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Vienlaikus, kā atzīmē Zdanovskis, mobilizācijas pavēsti saņemtu tik daudz rezervistu, cik NBS būtu nepieciešami, un tik daudz, cik NBS spētu apģērbt, noekipēt un apmācīt. Tie būtu tūkstoši, bet arī ne simti tūkstoši rezervistu.

Tāpat, ja Latvija nonāktu pie nepieciešamības mobilizēt jebkuru, NBS primāri iesauktu tos, kuriem ir bijusi kāda saistība ar dienestu, piemēram, obligātais dienests, mācības augstskolas militārajā katedrā, apgūta valsts aizsardzības mācība. Taču tas pilnībā neizslēdz nepieciešamību mobilizēt arī tos, kuriem nav nekāda iepriekšēja pieredze.

Arī šie cilvēki par iesaukumu tiktu informēti ar plašsaziņas līdzekļiem, pavēstēm, e-pastiem, zvaniem. Ierodoties mobilizācijas centrā, viņi tiktu pārdalīti pa konkrētām vienībām, kā arī šādā situācijā, visticamāk, būtu nepieciešama personu apmācība, min Zdanovskis.

No naudas soda līdz apcietinājumam – atbildība, mobilizācijai nepakļaujoties

Jāatgādina, ka nepakļauties mobilizācijai tikai tāpēc, ka to nevēlies, nebūtu iespējams. Tieši pretēji – Krimināllikumā noteikta atbildība par mobilizācijas prasību neizpildi, skaidro Galkins.

Tā, piemēram, par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas, ja to izdarījusi persona, kura pakļauta mobilizācijai civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, rezerves karavīrs vai rezervists, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem), probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Savukārt par kompetentas valsts iestādes rīkojuma izpildes tīšu kavēšanu mobilizācijas laikā vai par pašvaldības rīkojuma izpildes tīšu kavēšanu, veicot civilās aizsardzības pasākumus, par citu mobilizācijas darbību vai pieprasījumu tīšu nepildīšanu, personu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Bet, ja ar šādām darbībām radīts būtisks kaitējums, personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Galkins arī piemetina, ka šī gada 27. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas arī zemessargiem nosaka kriminālatbildību par izvairīšanos no mobilizācijas. Vienlaikus viņš atzīmē, ka minētais grozījums attieksies tikai uz tiem zemessargiem, kuri tiks mobilizēti.

Attiecīgi par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas arī zemessargiem paredzēts sods ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Situāciju novēro ik dienu: vai Latvija ir gatava hipotētiskai mobilizācijai?

Taujāts par to, cik Latvija šobrīd ir gatava mobilizācijai, ja tāda būtu nepieciešama, Galkins vispirms atzīmē, ka informācija par nodrošinājumu ar munīciju, materiāltehniskajiem līdzekļiem un ekipējumu ir klasificēta. Taču ir aprēķināts, cik lielu skaitu iedzīvotāju būtu iespējams nekavējoties mobilizēt, lai katram iesauktajam varētu nodrošināt nepieciešamo individuālo ekipējumu, bruņojumu, noteikto munīcijas devu un speciālo ekipējumu. Saskaņā ar NBS publiskoto informāciju pašlaik Latvijā ir 36 000 rezerves karavīru.

NBS ģenerālis Zdanovskis vienlaikus norāda, ka gatavības ziņā viennozīmīgas atbildes nav, jo to ietekmē dažādi aspekti, tostarp operatīvie scenāriji, šī brīža apdraudējums Latvijai, kara attīstība Ukrainā, arī potenciālā pretinieka spējas šodien. Tomēr vispārīgās lietās Latvija vairāk vai mazāk būtu gatava šādam hipotētiskam scenārijam.

Kaspars Zdanovskis

NBS ģenerālis

"’Mums ir zināms daudzums ekipējuma, formas tērpu, ieroču un munīcijas. Es teiktu, ka mums viss pietiktu, lai risinātu jautājumus ar aktīvās rezerves karavīriem. Vienlaikus nav noslēpums, ka mums būtu izaicinājumi attiecībā pret rezervistiem, jo šādu daudzumu mums krājumos nav."

Galkins vēl vērš uzmanību, ka mobilizācijas gadījumā vienmēr būtiska ir personāla apmācību un iemaņu atsvaidzināšana, jo bez tā personālu arī nepieciešams integrēt vienībā, kurā tas ir piekomandēts. Līdz ar to būtisks priekšnoteikums ir arī laicīga mobilizācijas uzsākšana, jo apmācībai nepieciešams noteikts laiks.

"’Jau tagad Valsts aizsardzības un loģistikas iepirkumu centra noliktavās ir noteikts skaits ekipējuma, kas tiks izmantots iesaucamo ekipēšanai. Tāpat regulāri tiek īstenotas mācības, kas saistītas ar mobilizējamo iesaukšanu, ekipēšanu un apmācību punktu izvērtēšanu,’’ skaidro AM pārstāvis.

Zdanovskis, vaicāts, vai NBS ikdienā seko līdzi aktuālajai situācijai, lai, tā teikt, nenokavētu brīdi, kad būtu nepieciešams izsludināt mobilizāciju, apliecina – zināmu darbību kopums ikdienā notiek, bet ne visi to redz, un arī visiem tas nav jāredz.

Kaspars Zdanovskis

NBS ģenerālis

"’Tā ir operatīvā māksla. Es apliecinu, ka situācijai un draudiem, kas ir Latvijai un NATO kā organizācijai, tiek sekots līdzi katru dienu. Katru dienu arī tiek izvērtēta situācija. Ja redzētu, ka riski palielinās, domāju, ka attiecīgi arī uzreiz reaģētu.’’

VAD – risinājums sagatavotas mobilizācijas rezerves nodrošināšanai

Lielos vilcienos Latvija hipotētiskam mobilizācijas scenārijam būtu gatava, tomēr arī iezīmējas – ir vieta saviem uzlabojumiem. Kā norāda Galkins, viens no būtiskākajiem virzieniem, kurā darbs jāturpina, ir militāri apmācītu un sagatavotu sabiedrības daļu palielināšana. Tā būtu sabiedrības daļa, kas gatava reaģēt uz dažāda veida apdraudējumiem, tostarp militāra rakstura draudiem.

AM virzītais Valsts aizsardzības dienests (VAD) būtu tiešais veids, kā nodrošināt sagatavotu mobilizācijas rezervi gan NBS vienībām, gan civilās aizsardzības formējumiem. VAD ieviešana paredz arī aktīvās rezerves veidošanu, kas paredzētu sagatavotu NBS vienību, kad tās pabeigušas 11 mēnešu apmācību, ieskaitīšanu aktīvajā rezervē.

"’Šīs būtu jau gatavas vienības ar ekipējumu un bruņojumu. Tas būtiski atvieglotu rezerves vienību veidošanu mobilizācijas gadījumā. Lai šādu modeli īstenotu nepieciešams papildus finansējums sākotnējām investīcijām materiāltehnisko līdzekļu un ekipējuma iegādei, lai šīs rezerves vienības nodrošinātu,’’ norāda Galkins.

Runājot par AM nepieciešamo finansējumu, ministrija kopā ar NBS ekspertiem pašlaik veic aprēķinus par dažādām ar VAD saistītajām izmaksām, kuras MK jāiesniedz līdz šī gada 1. decembrim. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem, lai nodrošinātu un noekipētu aktīvās rezerves vienību viena bataljona sastāvā, pirmreizējās izmaksas veidotu aptuveni 120 miljonus eiro.

Vai ministrijai izdosies nepieciešamos līdzekļus iegūt? "’Šis primāri būtu vispirms politiskās izšķiršanās jautājums jaunajai valdībai, jo esošais budžets jau ir sadalīts saskaņā ar aizsardzības spēju attīstību. Turklāt trīs no plānotajām aizsardzības spējām ir nolemts ieviest paātrināti (raķešu artilērijas sistēmas, krasta aizsardzību un pretgaisa aizsardzību). Līdz ar to, ja aktīvās rezerves vienību nodrošināšanai tiktu pārdalīts budžets, kas paredzēts šo spēju attīstībai, tad tas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz šo plānu realizāciju,’’ skaidro Galkins.

Jāteic, ka arī NBS ieskatā VAD ir ne tikai politiska iniciatīva, bet arī militāra vajadzība. "’Valsts aizsardzības dienests ir domāts, lai risinātu esošo karavīru daudzumu pret tām spējām, kuras plānojam ieviest tuvākajos gados, kā arī lai risinātu kvantitatīvo un kvalitatīvo spēju mūsu rezervēs. Tas ir tas solis, kuru mēs arī speram, kuru lūkojamies arī ieviest, skatoties, kādā ģeopolitiskajā situācijā esam,’’ norāda NBS ģenerālis Zdanovskis.