VM: Dažu dienu laikā kopš vakcīnu saņemšanas tās varētu tikt operatīvi nogādātas līdz vakcinācijas vietām

Otrajā intervijas daļā VM pārstāve stāsta par vakcīnu pret Covid-19 piegādēm, loģistiku, kā arī to, cik plaši vakcīna Latvijā būs pieejama. Viņa atzīst, – vakcīnu saņemšanas temps esot atkarīgs no tā, cik ilgā laikā ražotāji vakcīnas pret Covid-19 reģistrēs un cik liela būs Latvijas sabiedrības atsaucība vakcinēties. Ja visiem ražotājiem izdosies vakcīnas reģistrēt, tad ikvienam vakcinēties gribētajam vakcīna varētu būt pieejama bez maksas. 

Lasi vēl: VM: Potenciālo Covid-19 ierobežojumu klāsts teju izsmelts – atlikusi vien neiziešana no mājas

Runājot par vakcināciju pret Covid-19, cik noprotams īsi pēc Ziemassvētkiem Latvija saņems pirmās vakcīnas kravas, cik ilgs laiks kopš tā brīža nepieciešams, kamēr pirmais cilvēks Latvijā saņems vakcīnu?

Mums ir desmit vakcinācijas iestādes un ar šādu iestāžu skaitu problēmas nogādāt vakcīnas nebūs. Dažu dienu laikā kopš vakcīnu saņemšanas tās varētu tikt nogādātas līdz vakcinācijas vietām. Tā kā cilvēku skaits, kurus pirmos jāvakcinē, nav tik liels, dažu nedēļu laikā vakcīnu pirmo devu varētu izlietot. Protams, pēc noteikta diena skaita atkarībā no vakcīnas veida – 21 vai 28 – jāorganizē otrās vakcīnas devas ievadīšana. Patlaban nav zināms, cik ilgi vakcīna cilvēka organismā saglabā savu iedarbību, pētījumi turpinās.

Nevar pateikt arī, vai atkāroti jāvakcinējas, teiksim, pēc gada vai ilgāka laika?

Covid-19 ir ļoti jauna slimība, vien gadu zinām par to, līdz ar to imunitātes noturība ir ilgtermiņa izpētes jautājums. Ilgtermiņā jānovēro, kā imunitāte pret šo saslimšanu cilvēkam noturas. Zināšanas nāk tikai ar pieredzi.

To pētīs zinātnieki?

To pētīs zinātnieki. Protams, vakcinācijai stingri seko līdzi, visās pasaules valstīs, tostarp Latvijā, dara visu iespējamo, lai katram vakcīnas saņēmējam varētu izsekot. Katrs konkrētais cilvēks tiks reģistrēts ar konkrēto vakcīnas sēriju un mums būs zināms, kāda ir katra konkrētā ražotāja vakcīnas ietekme – cik ilgi cilvēku pasargā no vīrusa, vai nerada kādas komplikācijas utt. Perspektīvā ir iespējas noteikt antivielas pēc kā var spriest, vai cilvēkam ir pretestības spējas vai nav.

Kā VM iepriekš norādījusi, iedzīvotājiem vakcinācija nebūs obligāta, vai arī medicīnas un sociālās aprūpes sfēru darbiniekiem, kas ir prioritāri vakcinējamie, būs izvēles vakcinēties vai nē?

Arī šiem cilvēkiem vakcinācija nav obligāta. Runājot par vakcināciju, ko uzsver Pasaules veselības organizācija, pieredzējuši speciālisti – tam tomēr ir jābūt brīvprātīgam lēmumam, kas ir balstīts uz zināšanām un informāciju. Ja vakcināciju piespiež, cilvēki meklē iespējas to apiet, viltus veidā iegūt informāciju, ka cilvēks ir vakcinējies un tad tās sekas ir daudz ļaunākas.

Cik cilvēkiem procentuāli no kopējās Latvijas populācijas vajadzētu vakcinēties, lai novērstu Covid-19 nekontrolētu izplatību sabiedrībā?

Patlaban nav viennozīmīga pētījuma, kas varētu nosaukt šo skaitli. Līdzīgi kā citu vakcīnu gadījumā tie varētu būt no 70-80% pēc principa, cik viens otram varam nodot infekciju. Vakcīna ir nozīmīga kopējai imunitātei. Šobrīd pamatā vakcinācijai ir nozīme, lai izbēgtu no smagiem saslimšanas gadījumiem, būtu mazāk stacionējamu pacientu un samazinātos slogs ārstniecības iestādēm. Dodot iespēju vakcinēties cilvēkiem ar augstāko saslimstības risku un pasargājot viņus no smagiem saslimšanas gadījumiem, ir daudz lielākas iespējas mazināt riskus sabiedrībai kopumā.

Ja lielākā daļa sabiedrības tomēr izvēlēsies vakcinēties, kāds būtu optimālais laiks tā paveikšanai?

Tas atkarīgs no tā, cik ilgi vakcīna būs efektīva. Mūsu mērķis ir vakcinēt visus, kas vēlēsies, gada laikā. Taču ne visi ražotāji sola līdz gada beigām vakcīnas piegādāt, tas atkarīgs arī no tā.

Cik cilvēkiem no pirmās kravas varētu pietikt vakcīnas?

Vakcīnas Latvijā ievedīs pa porcijām, pakāpeniski. Tādēļ arī mēs esam iezīmējuši tās prioritāri vakcinējamās grupas, kas patlaban ir ārstniecības personas, sociālo aprūpes centru darbinieki un tamlīdzīgi. Iezīmētās prioritāri vakcinējamās grupas arī veido 53% no Latvijas iedzīvotājiem. Taču kopumā mūsu mērķis, ja arī pierādīsies nozīme populācijas imunitātei ,ir sasniegt nepieciešamos 70 vai vairāk procentus. Tas, kā mēs esam pasūtījuši un pieteikuši ražotājiem vakcīnu, tuvoties 90%. Ja visiem ražotājiem izdosies vakcīnas reģistrēt un būs vēlme vakcinēties, tad visiem arī būs pieejama vakcīna.

Arī tiem, kas nav prioritārajās vakcinējamajās grupās vakcīna būs pieejama?

Visas vakcīnas, ko mēs esam pasūtījuši, kas tiks iegādātas par valsts budžeta līdzekļiem, tiks piedāvātas bez maksas.

Kāds ir termiņš iedzīvotāju prioritārajās grupās vakcinācijai?

Patlaban mums nav ļoti skaidra informācija no vakcīnu ražotājiem, vienīgais vakcīnu piegādātājs patlaban ir "BioNTech" un "Pfizer". Pārējās vakcīnas pat nav reģistrētas. Mums šobrīd nav informācijas, kad pārējās vakcīnas varētu tikt reģistrētas. Varbūt "Moderna" vakcīnu janvārī reģistrēs. Līdz ar to ļoti grūti pateikt. Bet mēs zinām, ka līdzko mums būs pieejamas nākamās vakcīnu devas, mēs vakcinēsim sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tad operatīvo dienestu darbiniekus, riska grupās esošos cilvēkus un seniorus. Nav noteikti konkrēti datumi, termiņš, kad cilvēki katrā no grupā tiks sapotēti. Tas ir atkarīgs no vakcīnu piegādes tempiem Latvijai un cilvēku atsaucības vakcinēties.

Kādi ir plāni attiecībā uz vakcinācijas punktiem, kur tie tiks izvietoti un kādā apmērā – vai tie atradīsies visā Latvijā vai tikai pilsētu centros?

Ir dažādi vakcīnu ražotāji un dažādi nosacījumiem vakcīnām. Tāpat ir dažādas vakcinējamās grupas, līdz ar to vakcinācija un vakcinācijas vietas atšķirsies atkarībā no vakcīnas un vakcinējamās grupas. Svarīgi, lai ir atbilstoši vakcīnas uzglabāšanas apstākļi. "BioNTech"  un "Pfizer" vakcīnai tie ir sarežģītākie. Vakcinācijas kabinetos šī ražotāja vakcīnai atbilstošus atrašanās apstākļus var nodrošināt tikai piecas dienas. Vienā šīs vakcīnas flakonā ir piecas devas, līdz ar to mums ir ļoti svarīgi, ka šo flakonu ļoti operatīvi izlieto lielam skaitam cilvēku, tādēļ arī šo vakcīnu novirzīsim ārstniecības iestādēm, kur ir iespēja ļoti ātri un plaši vakcinēt medicīnas personālu. Sociālās aprūpes centriem meklējam citu pieeju, starp tiem ir tādi, kuri paši uz vietas vakcinēs. Tāpat ir sociālās aprūpes centri, kur ģimenes ārsti nodrošina aprūpi un varēs vakcinēt. Ir arī sociālās aprūpes centri, uz kuriem tiks organizēta izbraukuma vakcinācija un Nacionālais veselības dienests patlaban veic pārrunas ar iespējamajiem vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem par dažādiem vakcinācijas veidiem. Pēc tam seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām vakcinēs ģimenes ārsta praksēs.

Kā ar iespējām ģimenes ārsta praksēm to veikt?

Vērtēsim, vai ģimenes ārsta praksē ir pietiekams skaits šādu cilvēku un vai tā var organizēt vakcināciju, piemēram, nosakot konkrētas vakcinācijas dienas, kad cilvēki nāk pie ģimenes ārsta ar mērķi vakcinēties pret Covid-19. Tāpat ir iespēja organizēt izbraukuma vakcināciju darba kolektīvos. Iespējas ir plašas. Iesaistīties gatavas gan ģimenes ārstu prakses, gan ambulatorie veselības aprūpes centri ar vakcinācijas kabinetiem un iespēju organizēt izbraukuma vakcināciju. Šo pakalpojumu plānots sniegt daudz un dažādos veidos.

Kā ar iedzīvotājiem riska grupās, kuri paši fiziski nevar aiziet līdz vakcinācijas kabinetiem, piemēram, guloši pensionāri, vai arī viņiem varētu būt pieejama izbraukuma vakcinācija?

Jā. Cilvēka iespējas ir viens no faktoriem. Pirmkārt, būtiski, lai vakcīna būtu maksimāli efektīvi izmantota, jo jebkurā flakonā ir vairākas vakcīnas devas. Otrkārt, lai vakcinācija tiešām būtu pēc iespējas tuvāk pieejama.

Vai pareizi saprotu, mediķi vakcīnas saņems darba vietās, kā ar pārējiem?

Mediķi vakcīnas saņems darba vietās, sociālās aprūpes centru darbinieki, bet pārējā sabiedrības daļa vakcinācijas kabinetos un vai izbraukuma vakcinācijās. Ar noteiktām iestādēm būs noslēgts līgums par vakcinācijas pakalpojuma sniegšanu.

Kā plānots novērst cilvēku drūzmēšanos vakcinācijas kabinetos?

Plānojam atvēlēt vakcinācijai pret Covid-19 speciālu dienu, lai, piemēram, ģimenes ārsta praksē nesatiktos cilvēki ar kaut kādām veselības problēmām, piemēram, gripu, bet lai turp todien nāktu veseli cilvēki, kas vēlas vakcinēties. Tāpat gribam praktizēt ārstniecības iestādēs vakcināciju pēc pieraksta. Arī e- veselības sistēmā tiek radītas dažādas iespējas – līdzīgi kā  cilvēks pierakstās uz Covid-19 testu- ierasties noteiktā laikā. Pieraksts būtisks arī tāpēc, lai cilvēks var plānot laiku un vietu, kad jāierodas saņemt otro vakcīnas devu un ģimenes ārsti varētu par to atgādināt.

Vai, saņemot vakcīnu, cilvēkam būs jāievēro kādi dzīvesveida ierobežojumi, piemēram, nesportot, nelietot alkoholu jeb nē?

Kā jebkuras vakcīnas gadījumā varētu būt viegli ievērojamas rekomendācijas.

Vai ir skaidri zināms, ka ar vienu Covid-19 vakcīnu mūžā nepietiks, būs jārevakcinējas?

Arī tas nav droši zināms ,līdzīgi kā spriežot, uz cik ilgu laiku izstrādājas imunitāte. Nezināms arī, kā attīsties Covid-19, iespējams, līdzīgi kā cita veida pandēmijas, kas pēc laika noplok pašas.

Sabiedrībā ir daudz bažu par vakcīnas drošumu. Ja Eiropas zāļu aģentūra ir apstiprinājusi vakcīnu pret Covid-19, nevajadzētu būt bažām par tās negatīvu ietekmi uz veselību, piemēram, reproduktīvo sistēmu u.c.?

Vakcīnām tāpat kā jebkurām zālēm var būt kādi blakusefekti, taču tās tiek jo īpaši pārbaudītas, lai garantētu drošību un katrai vakcīnas sērijai turpmāk sekos, lai atklātu jebkādu nelabvēlīgu iespējamu ietekmi.

Vakcīnas drošības apšaubīšana ir ļoti īpatnējs fenomens, ņemot vērā, ka cilvēki ļoti labprāt dažādos interneta portālos pērk kaut kādus nezināmus uztura bagātinātājus, piedevas vai pat zāles un nebažījas par to iespējamu nelabvēlīgo ietekmi, lai gan nav pilnīgi nekas nav zināms par šo produktu un neviens negarantē tā drošību. Salīdzināt riskus starp šādiem līdzekļiem un vakcīnu pret Covid-19, nav adekvāti.

Viena no bažām interneta vidē ir, ka vakcīna var radīt neauglību, vēl izskanējušas bažas par čipēšanu, kā to komentēsiet

Tās visas ir muļķības.

Kā ir ar letāliem gadījumiem vakcinācijas pret Covid-19 dēļ?

Tā ir tik niecīga iespēja, ka par to runāt nav pamata.

Cik ražotāji Latvijai varētu piegādāt savas ražotās vakcīnas pret "Covid-19"?

"BioNTech"  un "Pfizer", "Moderna", "Curevax" un "AstraZeneca". Jāskatās, kādā secībā šiem ražotājiem izdosies savu produkciju piereģistrēt.

Kā ar loģistiku?

Vakcīnu loģistika ir atkarīga no katras vakcīnas īpašībām. "BioNTech"  un "Pfizer" vakcīnu loģistikas shēma ir izstrādāta līdz sīkākajām detaļām un skaidra. Vakcīnas tiks uzglabātas Valsts asinsdonoru centrā. Tad sekos vakcīnu piegāde vakcinācijas punktiem, kur tās 24 stundu laikā jāizpako, ievērojot ļoti striktu laika grafiku. Katru iepakojumu piecu minūšu laikā jāievieto ledusskapī noteiktā kārtībā, ir izstrādātas smalkas shēmas kvalitātes nodrošināšanai. Arī tālāk vakcīnu nogādāšana lieltirgotavai, kas tālāk tās nogādās uz vakcinācijas kabinetiem, visa sadarbība ir izrunāta, tiks noslēgts līgums ar zāļu lieltirgotavu – trīs no četrām pusēm, kur detalizēti ir izrunāts, kurš ko darīs, cik ilgā laikā, līdz kurienei vakcīnu nogādās. Vakcīnas nevar atstāt reģistratūrā, tās ir jānogādā līdz ledusskapim, lai tās pēc iespējas ātrāk nonāktu atbilstošā vidē. Būtiski arī sarakstīt detalizētas vakcinācijas rokasgrāmatas, kā vakcīnu šķaidīt, kā ievadīt, cik ilgā laikā katra procedūra ir jāpaveic.

Vai, ja vakcīnu neatbilstoši uzglabā, tā var zaudēt savu efektivitāti?

Tā aiziet bojā. Tas ir vīrusa gēns, kam jāatrodas atbilstošos apstākļos. Tas nevar ārpus šūnas istabas temperatūrā pastāvēt.

VM stratēģijā teikts, ka sabiedrību plānots izglītot, informēt par vakcīnu drošumu un efektivitāti, kādi pasākumi plānoti?

Iecerēti dažādi virzieni. Noteikti arī tieši vērsīsimies pie sabiedrības. Taču šajā visā procesā ir ļoti svarīga ārstniecības personu, pirmkārt jau ģimenes ārstu, loma. Ar ģimenes ārstu komandu jau šobrīd runājam. Mediķu viedoklis par vakcīnu ir tas, kuru cilvēki droši vien visvairāk uzklausa un kam uzticas. Informāciju plānojam turpināt nodrošināt dažādos veidos.

Kādi ierobežojumu Latvijā varētu palikt spēkā pēc prioritāro grupu pret Covid-19 vakcinēšanas uzsākšanas?

Vakcinācija tūlītēji situāciju neietekmēs. Vakcinācija kādu laiku būs viens no pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tāpat paliks spēkā nepieciešamība sociāli distancēties un dažādi piesardzības pasākumi. Pirmkārt, to ietekmēs, kāda būs atsaucība vakcinācijai. Otrkārt, lai arī ierobežojumi tālākā nākotnē neturpināsies, cilvēkiem ir jāatceras, ka, neraugoties uz vakcinēšanos pret Covid-19, kā riska faktors tāpat saglabājas gripa un arī citas elpceļu infekcijas, no kurām tāpat šo slimību izplatības sezonā jāpiesargājas, jāierobežo pulcēšanās, jāvēdina telpas un jāmazgā rokas. Tāpat ir jāpiedomā pie savas uzvedības. Manuprāt, šis ir laiks cilvēkiem mainīt savas vērtības, prioritātes, paradumus un padomāt, kā var dzīvi organizēt savādāk. Ne vienmēr materiālās lietas un izklaide ir vērtīgākais.

* Intervija ar Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāju Janu Feldmani notika 23.decembrī.

Ieskaties arī šeit: TV3 sižetu sērija "Priekšpostenis": Pandēmijas ēnā mums nāksies dzīvot vēl vismaz pus gadu