Sabotāžas, vervēšana, izlūkošana. Ko Latvija šogad var sagaidīt no Krievijas specdienestiem?

Drošības dienests publiskojis ikgadējo publisko pārskatu par dienesta darbību 2024. gadā. Tajā norādīts, ka pērn Krievija nemainīgi turpināja radīt lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai. Kā dienests brīdināja jau iepriekšējā darbības pārskatā, agresorvalsts papildus tradicionālajām izlūkošanas aktivitātēm Latvijā organizēja arī kaitnieciskas darbības, cenšoties iebiedēt un šķelt Latvijas sabiedrību.

Normunds Mežviets

VDD priekšnieks

Nav šaubu, ka arī šogad Krievija turpinās mēģinājumus ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus Latvijā, tostarp izmantojot agresīvas metodes. Kā liecina dienesta analīze, Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas.

Līdzās Krievijas specdienestiem, pērn interesi par Latviju saglabāja arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti. Naidīgās valstis savu ietekmi Latvijā centās vairot, arī izplatot to interesēm atbilstošus vēstījumus un dezinformāciju informatīvajā telpā. Saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos pastiprinājās starptautiskā terorisma radītais apdraudējums. Turklāt riskus sabiedrības drošībai radīja ne vien ieceļotāju skaita pieaugums no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni un atsevišķu Latvijas iedzīvotāju interese par islāma radikālo interpretāciju, bet arī labējā un kreisā ekstrēmisma ideoloģiju izplatīšanās sabiedrībā.

VDD prognozes 2025. gadam liecina, ka Krievijas specdienesti turpinās aktīvu darbību pret Latviju, saglabājot līdzšinējo agresivitātes līmeni. Dienests pārskatā apkopojis iespējamās prognozes šim gadam, izsverot sešus punktus:

• Ņemot vērā Krievijas stratēģiskās intereses, agresorvalsts specdienesti izvērsīs gan izlūkošanas aktivitātes, gan dažāda veida kaitnieciskas darbības pret Latviju;
• Latvijas drošības izaicinājumu spektrā būtisku vietu ieņems Krievijas specdienestu inspirētu sabotāžu riski. Sabotāža kā hibrīdkara sastāvdaļa var tikt izmantota, lai destabilizētu valsts iekšējo drošību, grautu infrastruktūru un radītu nedrošības sajūtu sabiedrībā. Šo risku pieaugums ir saistīts ar izmaiņām Kremļa redzējumā, interpretējot iebrukumu Ukrainā nevis kā lokālu karu, bet jau kā ģeopolitisku konfliktu ar NATO;
• Vienlaikus tradicionālas izlūkaktivitātes – Latvijas valstspiederīgo vervēšana ilgstošai, konspiratīvai ziņu iegūšanai – saglabāsies kā Krievijas izlūkdienestu darbības pamats. Arī turpmāk Krievijas specdienestus galvenokārt interesēs ziņas par militārās un civilās aizsardzības jomu, taču izlūkdienesti izmantos labvēlīgus apstākļus arī informācijas iegūšanai par Latvijas enerģētikas un tranzīta politiku, notikumiem ar propagandas potenciālu un Latvijas nostāju starptautisko attiecību jautājumos saistībā ar Kremli. Vervēšanas mērķis būs arī personas, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu atbilstoši Krievijas interesēm;
• Baltkrievijas specdienesti turpinās ciešu sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem. Šī sadarbība var izpausties gan informatīvajā, gan fiziskajā līmenī, piemēram, incidentu organizēšanā uz robežas vai nelegālās migrācijas veicināšanā;
• VDD neprognozē, ka Ķīnas izlūkdienesti 2025. gadā varētu izvērst agresīvas izlūkaktivitātes pret Latviju. Vienlaikus, ņemot vērā Ķīnas globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās ambīcijas, šīs valsts pārstāvji turpinās darbu pie neformālu ietekmes pozīciju veidošanas politikas un ekonomikas nozarēs. Viens no šādu sakaru mērķiem saglabāsies izlūkinformācijas iegūšana par ES un NATO;
• Arī turpmāk naidīgas aktivitātes pret Latvijas valsts un privātā sektora informācijas sistēmām saglabāsies augstā līmenī, kiberuzbrucējiem cenšoties iegūt vērtīgu informāciju, paralizējot sabiedrībai nozīmīgu tiešsaistes resursu pieejamību un cenšoties graut iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām. Kiberuzbrukumi var tikt īstenoti arī, lai izplatītu Krievijas propagandu un dezinformāciju, kā arī sniegtu atbalstu dažādām hibrīdām darbībām pret Latvijas valsti.

Kā norāda VDD, līdzās Krievijas specdienestiem, arī pērn interesi par Latviju saglabāja arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti. Naidīgās valstis savu ietekmi pērn Latvijā centās vairot, arī izplatot to interesēm atbilstošus vēstījumus un dezinformāciju informatīvajā telpā. Saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos pastiprinājās starptautiskā terorisma radītais apdraudējums. Turklāt riskus sabiedrības drošībai radīja ne vien ieceļotāju skaita pieaugums no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni un atsevišķu Latvijas iedzīvotāju interese par islāma radikālo interpretāciju, bet arī labējā un kreisā ekstrēmisma ideoloģiju izplatīšanās sabiedrībā.