Universitātei vieta starp 500 pasaules labākajām: ko apņemas paveikt rektora amata kandidāti

Pie Latvijas Universitātes vadības grožiem kopš 2015. gada ir bijis Indriķis Muižnieks, rektora amatu ieņemot divus termiņus pēc kārtas. Vēlreiz gan kandidēt uz šo amatu viņš nevar, tādēļ skaidrs, ka Latvijas lielākajai augstskolai būs jauns rektors.  Un šobrīd izvēle jāizdara starp diviem kandidātiem – Signi Bāliņu un Gundaru Bērziņu.

Pirmdien, 26. februārī, abi amata pretendenti tikās ar tiem, kuriem piektdien, 1. martā, būs jāizsaka atbalsts vienam vai otram kandidātam – universitātes akadēmiskajam personālam un studentiem. Debatēs izskanēja dažādi jautājumi, piemēram, par augstskolas finansējumu, atalgojumu docentiem, kā notiks plānotā fakultāšu apvienošana.

Paši kandidāti gan kā prioritāti izvirzījuši Latvijas Universitātes prestiža celšanu un tās iekļūšanu pasaules labāko augstskolu Top 500. "Ir jābūt šai ekselencei, ir jābūt modernai un mūsdienīgai universitātei. Un tāpēc, lai Latvijā būtu iespējas mūsu jauniešiem apgūt pasaules līmeņa izglītību, viņiem ir vajadzīga šī kvalitātes norma, kas ir šis pasaules universitāšu reitings," tikšanās reizē ar studentiem un akadēmisko personālu sacīja amata kandidāts Bērziņš.

Arī otra amata kandidāte – Signe Bāliņa – sacīja, ka Latvijas Universitāte ir zinātnes universitāte, tāpēc tai jākļūst starptautiski atpazīstamai, ar augstu starptautisko reputāciju.

Pērn Latvijas Universitāte pasaules augstskolu topā ieņēma 695. vietu, salīdzinot ar 2022. gadu, atkrītot par vairāk nekā 100 pozīcijām. Par to, kā sasniegt ambiciozo mērķi, proti, iekļūt starp 500 pasaulē labākajām, katram no kandidātiem ir sava vīzija.

Piemēram, Bērziņš uzskata, ka jāizveido zinātnes atbalsta sistēma, kas nodrošina, ka "mēs varam nodrošināt pasaules līmeņa zinātni un ka tā ir pasaules līmeņa infrastruktūra tieši zinātnei un pētniecībai". Jāstrādā esot arī pie studiju programmām, kas ir pasaules līmenī, jānodrošina ar tehnoloģijām, ar metodēm.

"Viena no lietām, kas ir nepieciešams no valsts, ir stabils finansējums, stabilitāte mūsu pētniekiem, stabilitāte mūsu profesūrai. Tas, man liekas, ir tas, kā mums ir pietrūcis, un tas ir tas, uz ko rektoram ir jāstrādā, jo bez šīs stabilitātes, bez izaugsmes redzēšanas, mēs nesasniegsim to topu," sacīja Bāliņa.

Tikmēr studenti no jaunā rektora sagaida krietni vairāk par tiekšanos pēc starptautiskas atzinības. Esot virkne darbu, kas, lai uzlabotu studentu dzīvi, jāveic nekavējoties. Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētājs Krišjānis Mārtiņš Alliks vēlas konsolidācijas procesu. "Es domāju, ka vienai no prioritātei būtu jābūt konsolidācijas procesam, jo tas šobrīd ļoti aktīvi notiek, daudz lietu mainās. Tam visam ir jāiziet cauri. Kā arī veicināt attīstību, starptautisko studentu pieaugumu, kā arī studiju modernizēšana, ka ir vienošanās starp LU Studentu padomi un Latvijas Universitāti."

Bērziņu un Bāliņu kā labākos rektora amata kandidātus no visiem 24 pretendentiem izvēlējās universitātes padome. Tās priekšsēdētājs Ivars Kalviņš nav gatavs prognozēt, kuram ir labākas izredzes tikt ievēlētam, taču, viņaprāt, abi pretendenti ir gana labi, lai augsto amatu ieņemtu.

Lai tiktu ievēlēts, kādam no kandidātam jāiegūst vismaz 101 no 200 Senāta balsīm. Tas nozīmē, ka iespējams arī scenārijs, kurā vajadzīgo atbalstu negūst neviens no izvirzītajam kandidātiem – tad līdz jaunām vēlēšanām amatu saglabātu esošais rektors Indriķis Muižnieks.