Valdība apstiprina drošības koncepciju; norāda uz 7 apdraudējuma veidiem

Tieslietu ministrs pauž viedokli, – lai gan koncepcija uzrakstīta gana profesionāli, reālajā dzīvē specdienestiem ar nacionālās drošības risku novēršanu neveicas.

Nacionālās drošības koncepcijā, ko otrdien vērtēja valdība, aplūkoti draudi, kas tiešā veidā un pastarpināti ietekmē Latvijas drošību.

"Pasaulē drošības riski tikai un vienīgi palielinās! Visaptverošas valsts aizsardzības pamatā ir apmierināta, lojāla un apmierināta sabiedrība," atzina Ģirģens.

Drošības koncepciju pieņem uz četriem gadiem. Tajā norādīts uz septiņiem galvenajiem apdraudējuma veidiem mūsu valstij. Tie ir militārais apdraudējums, ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes, kiberapdraudējums, riski informatīvajā telpā, ekonomiskie draudi, iekšējās drošības riski un terorisms.

34 lappušu biezā Nacionālās drošības koncepcija izstrādāta Valsts drošības dienesta vadībā. Tomēr šim specdienestam valdības sēdes laikā nācās sastapties ar nesaudzīgu tieslietu ministra Jāņa Bordāna kritiku. Ministrs uzskata, ka koncepcijā uzrakstītas pareizas frāzes, taču ar to īstenošanu dzīvē līdz šim nav veicies.

Bordāns pauda viedokli, ka Igaunijai daudz labāk nekā Latvijai veicies ar spiegu notveršanu. "Man ir jautājums – kāpēc stratēģiskais partneris ASV ir izvēlējies savu speciālo uzdevumu vienību izvietot Igaunijā? Nevis stratēģiskākā vietā – Latvijā? Vai tas nav saistīts ar to, ka ASV dienesti vairāk uzticas Igaunijas dienestiem?"

Tāpat ministrs specdienestam pārmeta nepietiekamo cīņu pret naudas atmazgāšanas Latvijas finanšu sektorā – arī tas palielina draudus nacionālajai drošībai. "Kā vajag strādāt, lai valsti novestu līdz tādam kliņķim, kā šobrīd valstī…? Nacionālās bankas direktora mums nav praktiski, valsts ir iekšā "Moneyval" sarakstā, gandrīz katra banka, vairākas bankas mums ir gandrīz maksātnespējīgas, tiek likvidētas naudas atmazgāšanas dēļ. Vai tas neattiecas uz drošības jautājumiem?"

Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus tikmēr atbildēja, ka konkrētus kriminālprocesus un gadījumus nekomentēs, jo ieradies ziņot par drošības koncepciju. "Šāda informācija par sāktajiem kriminālprocesiem par spiegošanu VDD ir iekļāvis, piemēram, savā gada pārskatā."

Premjers Krišjānis Kariņš un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc valdības sēdes Bordāna kritiku noraidīja, paužot pārliecību, ka specdienesti Latvijā strādā labi, ko esot atzinuši arī mūsu valsts stratēģiskie partneri. "Mūsu dienesti, manuprāt, ne tikai labi strādā, bet ir ļoti augsti profesionāļi. Šeit nebūtu pamata uztraukties."

Dokumentā norādīts, ka galveno apdraudējumu visdažādākajos veidos mūsu valstij rada Krievija. Nedraudzīgas aktivitātes īsteno arī specdienesti no citām valstīm, kuras gan nav nosauktas.

Drošības koncepcija vēl jāapstiprina Saeimai. Pamatojoties uz šajā dokumentā norādītajām prioritātēm, valdība izstrādās Nacionālās drošības plānu, kurā būs detalizēti norādīti konkrēti veicamie uzdevumi un to izpildes termiņi. Tomēr ar plāna saturu sabiedrība iepazīsties nevarēs, jo tas būs konfidenciāls.