Valsts prezidents: Latvija ir droša vieta, kur dzīvot un mācīties

22. martā Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Rīgas Ukraiņu vidusskolu un tikās ar skolas vadību un skolēniem, kuru vidū ir arī bēgļu gaitās devušies bērni no Ukrainas.

Valsts prezidents E. Levits, uzrunājot skolēnus un skolotājus, teica: "Man ir tiešām ļoti liels gods un prieks būt jūsu vidū! Ukraiņu vidusskola Rīgā ir pirmā, kas sastopas ar kara bēgļiem. Cilvēkiem, kuri to nav pieredzējuši, tas ir kaut kas jauns. Daļa Latvijas iedzīvotāju tādu grūtību posmu nav redzējusi. Jūs jūtat, ka visa Latvija ir kopā ar jums."

Prezidents pauda, ka pēdējo četru nedēļu laikā Latvijā ieradušajiem ir jāpārorientējas, jāiejūtas jaunā vidē starp jauniem klasesbiedriem un jauniem skolotājiem. Pārdzīvojumi, kuri piedzīvoti ceļā, vēl ilgi nodarbinās, bet skolotāji un visa sabiedrība palīdzēs, apliecināja Levits.

"Latvija ir droša vieta, kur dzīvot, kur priecāties, kur mācīties, kur strādāt, kur vienkārši būt," uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš pauda, ka ukraiņu nācija tagad varonīgi cīnās par savu dzimteni, par savu valsti. "Jūsu radi, draugi, paziņas, cilvēki, kurus jūs zināt, cīnās ne tikai par Ukrainu, bet viņi cīnās arī par Latviju, par Latvijas vērtībām, par visas Eiropas un par visas godīgās pasaules vērtībām," norādīja Levits.

Valsts prezidents sacīja, ka Latvija dod visu iespējamo palīdzību Ukrainai – militāro, ekonomisko, politisko palīdzību, kas nozīmē, ka mēs sakām citām valstīm, ka Ukrainai ir jāpalīdz – runa ir par NATO, par Eiropas Savienību un ASV. "Visa godīgā pasaule ir kopā ar Ukrainu. Un Latvija ir viena no tām valstīm, kas sniedz ļoti nozīmīgu palīdzību Ukrainai," atgādināja prezidents.

Pēv viņa teiktā, tagad jaunie skolēni, kuri nupat ir ieradušies no Ukrainas, Latvijā ir kā bēgļi, bet pirms simt gadiem latvieši bija bēgļi Ukrainā. "Pat vairāki desmiti tūkstoši cilvēku toreiz dzīvoja pēc Krievijas revolūcijām Ukrainā un piedalījās Ukrainas atbrīvošanas cīņās. Pēc tam, kad Ukraina šīs cīņas diemžēl zaudēja, lielākā daļa latviešu atgriezās. Kopš tā laika mums ir ļoti ciešas attiecības starp latviešiem un ukraiņiem," uz vēsturiskajiem notikumiem atskatījās Levits.

Viņš informēja, ka Rīgas Ukraiņu vidusskola ir tikpat veca kā atjaunotā Latvijas valsts – tā ir dibināta 1989. gadā, bet 1991. gadā kļuva par skolu.

"Latvija ir demokrātiska valsts, kur tiek respektētas visas tautības un to kultūra. Un ukraiņi ir viena no lielākajām mazākumtautībām Latvijā. Tādēļ ir svarīgi, ka jūs, dzīvojot Latvijā, apgūstat gan latviešu, gan ukraiņu valodu un kultūru," neslēpa prezidents.

Viņš pauda pārliecību, ka laikā, kad Ukraina cīnās par savu valsti, par savu dzimteni, ir ļoti nepieciešama nācijas vienotība gan Ukrainā, gan Latvijā. "Mēs visi esam kopā ar Ukrainu, un mēs visi esam par Ukrainu," apliecināja Levits.

Lai cīnītos par savu valsti, ir nepieciešama valstsgriba, uzsvēra prezidents, piebilstot, ka tā ir vēlme uzturēt savu nāciju, vēlme uzturēt savu valsti un cīnīties par to, ja tā ir apdraudēta.