14. Saeimas vēlēšanas: graudi, pelavas un grābekļi

Nobalsos, ja nebūs jāiet baravikās vai jālasa kartupeļi. Tā mēdz sacīt par Latvijas iedzīvotāju dalību vēlēšanās. Bet statistika rāda, ka īpaši augsta līdzdalība ir kritiski svarīgos vai izšķirīgos balsojumos. Sestdienas vēlēšanās sava loma bija abiem faktoriem – gan laikapstākļiem un sēņu neražai, gan nokaitētajam ģeopolitiskajam klimatam.

Lūzuma punkts

Vēlētāju līdzdalība līdz šim tradicionāli mazinājās līdz ar katrām Saeimas vēlēšanām. Par spīti ekspertu prognozētajam aktivitātes kritumam 14. Saeimas vēlēšanās pilsoņi tomēr sasparojās un līdzdalības līkni pavērsa pretējā virzienā. Pagaidām tas ir tikai lūzuma punkts. Vai pilsoņu līdzdalības pieaugums kļūs par tendenci, atkarīgs no daudziem apstākļiem. Tai skaitā, spēkā paliek sakarība – jo labāki laiki, jo dziļāka pilsoņu ieslīgšana pašapmierinātībā un zemāka līdzdalība vēlēšanās.

Visticamāk, vēlētāju mobilizācijā sava loma bija agresīvās kaimiņvalsts uzvedībai. Lai gan karš Ukrainā ir ieildzis, veidojot zināmu pieradumu, un Latvijas iedzīvotājus māc bažas par ziemā gaidāmajiem apkures rēķiniem, pēdējā laika Kremļa aktivitātes saistībā ar okupēto teritoriju aneksiju un mobilizācijas jukām pašā Krievijā, atsvaidzināja vēlētāju prioritāšu sarakstu.

Īpaši jāatzīmē Latgale, kur šoreiz nobalsoja vairāk nekā 57% pilsoņu – gandrīz par 15 procentiem vairāk nekā pirms četriem gadiem.

Neieslīgt politiskajā augstprātībā

Pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018.gada oktobrī valdību izdevās izveidot tikai nākamā gada sākumā. Tā bija ilgākā grūstīšanās ap valdības krēsliem atjaunotās valsts vēsturē. Ģeopolitiskās krīzes un ekonomiskās lejupslīdes apstākļos Latvija šādu "greznību" diez vai varētu atļauties. Nu vēlētāji politiķiem, šķiet, devuši visus instrumentus, lai Kariņa otro Ministru kabinetu izveidotu rekord ātrā laikā.

Lai arī līdzšinējā koalīcija bija trausla, tās ilgi un grūti veidotā valdība spēja turēties četrus gadus. Šajā reizē svarīgi, lai politisko spēku, kurš guvis pārliecinošu uzvaru vēlēšanās, nenoslīcina politiskā augstprātība un pārliekas ambīcijas.

Vieni karotāji aiz strīpas, citi – vietā

Balsojumā par 14. Saeimu nolasās ne tikai bailes no Putina kara. Vēlētāju vairākums balsojuši arī pret agresīvo politisko retoriku. Jāatzīst, ka priekšvēlēšanu debatēs politisko spēku komunikācijā šoreiz dominēja tukša, karojoša demagoģija, bet vienlaikus trūka konstruktīvas, pamatotas kritikas. Daudzi no "karotājiem" balsojumā atstāti aiz strīpas.

Vienlaikus vēlēšanu rezultāti rāda, ka agresivitātes temperatūra jaunā Saeimas sastāva opozīcijā nemazināsies, drīzāk – augs.

Likumsakarīgs noriets

Vispirms "Saskaņas" līderis aizbēga no savas partijas, loģiski, ka nu viņam sekoja arī vēlētāji. Ušakovs priekšroku deva Briselei, vēlētāji – radikālākiem politiskiem spēkiem cerībā uz agresīvāku savu interešu pārstāvību Saeimā.

Arī "Konservatīvie", lai arī atšķirīgu apstākļu dēļ, zaudēja vilcējspēkus, kas politiskajam spēkam vēlēšanās atnesa sagrāvi. It kā to iepriekš jau nojauzdams, partijas līderis Bordāns pēdējā laikā bija izvēlējies būt drīzāk neredzams. Brīžam spilgtāk uzzibsnīja partijas izglītības ministre. Iespējams, bija par vēlu. Turklāt dažbrīd Muižniece drīzāk aizbiedēja vēlētāju ar "jūtīgām" iniciatīvām, kuras varēja pietaupīt arī pēcvēlēšanu laikam.

Jaunie un veco otrā elpa

Likumsakarīga ir arī paaudžu maiņa Saeimā, ko iezīmē "Progresīvo" ienākšana jaunajā parlamentā. Vienlaikus spēku samērs saglabājas par labu "vecajiem", tai skaitā, vecajiem politikas "tikumiem", kas 14. Saeimas sastāvā, šķiet, ieguvuši otro elpu.

Bieži esmu dzirdējis viedokli, ka "Progresīvajiem" vēl sevi jāpierāda darbos, tad par viņiem varēs balsot. Tas, kā šī partija spēs izmantot 14. Saeimā iegūto mandātu, var izšķirt politiskā spēka nākotni. "Progresīvo" uzdevums ir uziet ideālo balansu starp nepiekāpību un kompromisiem, jo pirmais var nozīmēt darbību opozīcijā, bet otrais – vēlētāju vilšanos.