Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās LRA sagaida pārmaiņas

Atšķirībā no citām Saeimā neiekļuvušajām partijām, LRA to izjūt sāpīgāk, jo pirms tam parlamentā bija pārstāvēta un līdz atkārtotai veiksmei pietrūka pavisam nedaudz.

Pagājušajās Saeimas vēlēšanās LRA ieguva astoņas vietas – taču frakcijas sastāvs bieži mainījies. Aizgāja Artuss Kaimiņš, tad sēdēs liedza piedalīties Dainim Liepiņam, viņš vēlāk startēja pašvaldību vēlēšanās un kļuva par Ozolnieku novada mēru. Līdzīgi, tikai uz Rīgas domi aizgāja Mārtiņš Bondars, un partiju pameta. Savukārt kā premjera kandidāts tika piedāvāts Edvards Smiltēns, kurš atnāca no "Vienotības". Vēlētājam tas varēja būt pārāk liels rēbuss.

Tikmēr LNT uzrunāto apvienības pārstāvju versija atšķiras. Neveiksme tiek skaidrota ar citu partiju pārākumu reklāmas kampaņā.

"Mēs strādājam ar savādākiem līdzekļiem, nevis ar naudu un reklāmām," saka 12. Saeimas deputāts Juris Viļums. "Es ticu, ka vēlētājs to var novērtēt, tikai kādā veidā to līdz viņam aiznest," norāda iepriekšējās Saeimas deputāte Inga Bite.

LRA ir trīs partiju apvienība, kas par savu stipro pusi uzskata pārstāvniecību pašvaldībās. Viena no idejām varētu būt turpmāk strādāt zem viena nosaukuma.

"Varētu būt piedāvājums veidot vienotu partiju, lai nav trīs dažādas partijas. Tas ir viens no redzējumiem, kas var stiprināt pašu organizāciju. Līderu jautājums, satura jautājums, kurš nemainīs vērtības, bet, iespējams, daudz vairāk jākoncentrējas uz to, ko sabiedrība šobrīd gaida. Bet LRA ir kā spēks reģionos," telefonsarunā pauž Liepiņš.

"Tie politiķi, kuri vadīja šo kampaņu un uzņēmās atbildību par tieši šādu kampaņu un tieši šādu līderu piesaistīšanu, šiem politiķiem būtu jāatkāpjas un jāuzņemas politiska atbildība, un tas organizāciju noteikti stiprinātu," uzskata Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Plašākam vērtējumam Latvijas Reģionu apvienība pulcēsies tuvāko nedēļu laikā.

"Es nevaru teikt, ka ir vainīgs kāds no vadošajiem cilvēkiem. Es cienu Smiltēnu par viņa spēju piedalīties visās debatēs, un viņa atbildes bija balstītas faktos, nevis emocijās," norāda Bite.

"Latvijā ir piemēri, kad partija netiek Saeimā, bet konstruktīvi, sistemātiski strādājot, uz nākamajām vēlēšanām jau ir daudz labāks piedāvājumus, gan ar cilvēkiem un tad var sasniegt rezultātu," saka Viļums.

Neiekļūstot Saeimā, Latvijas Reģionu apvienības sasniegtais rezultāts tomēr ļauj pretendēt uz valsts finansējumu savas darbības nodrošināšanai – teju 25 000 eiro.