Latvijā jāsamazina pašvaldības, jo valstī krītas iedzīvotāju skaits, uzskata VARAM

Lai īstenotu iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu, bija nepieciešami 10 gadi. Diskusijās un strīdos mazo vietvaru skaits tika samazināts četrkārt.

Pie ieguvumiem minēti mazāki administratīvie izdevumi, pie kļūdām – brīžiem neloģiska apvienošana. Piemēram, Suiti tagad sadalīti trīs dažādos novados. Savukārt Roja un Mērsrags tā arī nespēja dzīvot kopā un šķīrās.

Tagad, pēc sešiem gadiem, piedāvāts pašvaldību robežas pārzīmēt vēlreiz.

Plānotā administratīvi teritoriālo reforma tagad uzsākusi garu, un, visticamāk, smagu maratonu. Pirmās diskusijas šodien risinājās vienā no Saeimas komisijām.

Vai jau tad pašvaldību skaitu varēja samazināt tik drastiski, par nozari atbildīgais ministrs teikt atturas. Daudzas lietas bremzēja fakts, ka ieviešana sakrita ar krīzi.

Ministrijas pamatojumā analizēts, ka Latvijā joprojām ir pašvaldības ar ļoti atšķirīgu iedzīvotāju skaitu.

Piemēram, Latgalē esošajā Riebiņu novadā vietējā pašvaldība proporcionāli izmaksā deviņas reizes vairāk nekā vietvara Jelgavas novadā.

Jaunā reforma paredz, ka 110 novadu vietā to skaits tiktu samazināts līdz 49 novadiem vai arī 29 sadarbības teritorijām, kurām pašvaldības drīkstētu pievienoties brīvprātīgi.

Koalīcijā vienam vai otram modelim atbalstu pauž Vienotība un Nacionālā apvienība. Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka process notiek ačgārni.

Galdā esot jāliek nevis jau izrēķināts novadu skaits, bet gan līdz tam jānonāk, rēķinot un pierādot.

Lai sāktu pārliecināšanas kampaņu, Vides un reģionālas ministrijas pārstāvjiem iecerētas sarunas ar vairāku nozaru pārstāvjiem un organizācijām.

Reformas galatermiņš noteikts –  2021. gads.