Viņķele apņēmības pilna atteikties no iecerētā divu grozu principa veselības aprūpē
Jaunā valdība un jaunā veselības ministre prāto, kā tad, beigu beigās, būtu jāizskatās veselības aprūpes sistēmai Latvijā. Kā zināms, ir apņēmība atteikties no tā arī neieviestās divu grozu sistēmas. Taču, lai visiem būtu pieejams kvalitatīvs medicīnas pakalpojumu pilnais grozs, vajag naudu. Tāpēc var nākties celt sociālās iemaksas – vismaz tiem strādājošajiem, kuriem pērn tas netika izdarīts. Premjers par iespējamām izmaiņām nodokļos gan pagaidām ir piesardzīgs.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iecere celt sociālās iemaksas atvieglotos nodokļu režīmos strādājošiem premjera atbalstu pagaidām negūst: "Nereti kritizētajai iecerei par veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos – pamata un pilnajā – bija jāstājas spēkā jau no šā gada, taču tehnisku ķibeļu dēļ reforma atlika. Tagad valdībai jāizšķiras, ko tad īsti darīt tālāk."
Atbilstoši paredzētajai reformai pie pilnā veselības groza tiktu tie, kuri veikuši apdrošināšanas iemaksas. Attiecīgi vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem pērn sociālo nodokli pacēla par vienu procentpunktu un ieņēmumus novirzīja veselībai.
Tomēr ir arī vairāki citi režīmi, kuros strādāt, piemēram, pašnodarbinātais, autoratlīdzību saņēmējs, mikrouzņēmējs un citi. Lai šie cilvēki tiku pie pilnā groza, tiem bija brīvprātīgi jāiemaksā 250 eiro. Šo iespēju gan izmantojis vien retais.
Patlaban, līdz jūlijam atlikto kārtību, plaši kritizējusi pašreizējā veselības ministre, un otrdien valdībā prezentēja savu redzējumu. Pirmkārt, atteikties no divu grozu principa, kas jau patlaban esot fikcija, otrkārt, arī citos nodokļu režīmos strādājošiem celt sociālo iemaksu par vienu procentpunktu.
"Nav nekādas pārliecības, ka tiem cilvēkiem, kuri maksā šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas, prognozējamā laikā pilnais grozs būs pieejams. Mēs turpinām uzturēt ilūziju par lietām, kas dabā neeksistē. Kāpēc mums tas jādara? Ir viens grozs, definēti gaidīšanās laiki, ir skaidrība, ko valsts neapmaksā. Punkts," saka Viņķele.
Viņas iecere gan nonāk pretrunā ar jaunās valdības solījumu šogad nodokļus necelt. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka nodokļu izmaiņas attiecībā uz veselības finansējumu nevar skatīt atrauti no nodokļu politikas kopumā.
"Tas viss ir, no mana viedokļa raugoties, jāskatās kopumā. Mūsu sākotnēja doma bija, ka mēs piedāvātu vērienīgi nodokļu pārskatīšanu no 2021. gada. Ir iespējams, ka mēs varētu to izdarīt agrāk, bet tad es saredzu jautājuma sarežģītību," pauž Kariņš.
Veselības ministre gan ir apņēmības pilna arī bez nodokļu izmaiņām likvidēt divu grozu sistēmu veselības aprūpē, tādējādi sagaidāms, ka patlaban no jūlijā paredzētās izmaiņas spēkā nemaz nestāsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
