"Wikipedia" joprojām dzīva, taču mākslīgais intelekts apdraud tās nākotni

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Association for Computing Machinery (ACM) Collective Intelligence", analizētas 12 "Wikipedia" valodu versijas no 2021. līdz 2024. gadam — gan valstīs, kur pieejams "ChatGPT", gan tur, kur tas nav plaši izmantots.

Rezultāti pārsteidza pētniekus — "Wikipedia" apmeklējums un skatījumu skaits visās valodās pieaudzis, un nav pierādījumu, ka "ChatGPT" būtu samazinājis lietotāju vai redaktoru skaitu.

"Wikipedia nav mirusi – tā joprojām dzīvo un attīstās," sacījusi Elena Simperla, datorzinātnes profesore un Kinga Mākslīgā intelekta institūta līdzvadītāja. "Taču MI izstrādātāji masveidā vāc datus no "Wikipedia", lai apmācītu savus modeļus. Tas paaugstina serveru noslodzi un rada risku pašai platformai."

MI barojas no "Wikipedia" – bet nedod atpakaļ

Pētnieki norāda, ka MI rīki plaši izmanto "Wikipedia" saturu bez atsaucēm, tādējādi novirzot interneta trafiku no enciklopēdijas.

"MI ģenerētais saturs bieži balstās uz "Wikipedia", bet to nepiemin," skaidro Simperla. "Tas nozīmē, ka cilvēki arvien biežāk saņem atbildes no MI, nevis paši apmeklē "Wikipedia"."

Pētījuma vadošais autors Neils Rīvss aicina ieviest "jaunu sociālo līgumu" starp MI uzņēmumiem un "Wikipedia": "Enciklopēdijai ir jāsaglabā kontrole pār savu saturu, vienlaikus ļaujot to izmantot MI apmācībā godīgā un līdzsvarotā veidā."

Tajā pašā dienā, kad publicēts pētījums, "Wikimedia Deutschland" — Vācijas "Wikipedia" filiāle — paziņoja par jaunu iniciatīvu: "Wikidata Embedding Project". Tā mērķis ir izveidot datubāzi, kas ļautu MI sistēmām piekļūt pārbaudītai un uzticamai "Wikipedia" informācijai, nevis "ielasīt" lapas automātiski.

Jaunā sistēma ļaus mākslīgā intelekta modeļiem izmantot saturu, ko pārbaudījuši "Wikipedia" redaktori, tādējādi mazinot risku dezinformācijai un neprecizitātēm.