Tracis Latvijas tiesās! Plāno veidot komisiju iespējamās korupcijas izmeklēšanai
Lai izmeklētu iespējamo korupciju Latvijas tiesās, Tieslietu padomei būtu jāveido neatkarīga ekspertu komisija – ar šādu aicinājumu šonedēļ klajā nāca vairāki tiesneši, reaģējot uz žurnāla "Ir" pētījumu, kas vedina domāt par tiesnešu līdzdalību nelikumīgās maksātnespējas lietās.
Tiesu sistēmas vadība sola situāciju izvērtēt, bet vienlaikus cenšas mierināt, ka lielākās problēmas jau palikušas pagātnē.
Pēdējais piliens, kas pamudinājis tiesnešus ierunāties, ir žurnāla "Ir" apjomīgais pētījums par to, kā uzņēmumi neilgi pirms maksātnespējas pēkšņi maina juridisko adresi, lai lieta nonāktu pie konkrētiem tiesnešiem, kuri pieņem viņiem izdevīgus, bieži vien, nelikumīgus lēmumus. No 2008. līdz 2014.gadam tā noticis ar 800 jeb 10% no visiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem.
Šie fakti met šaubu ēnu pār visu tiesu sistēmu, ne tikai maksātnespējas lietām – tā aicinājumu Tieslietu padomei veidot īpašu izmeklēšanas komisiju, kas pētītu ceļošo firmu fenomenu, skaidro viena no aicinājuma autorēm, augstākās tiesas tiesnese Rudīte Vīduša. Viņa norāda, ka Tieslietu padomei kā iestādei, kura redz tiesu varu kopumā, vajadzētu šajā situācijā rīkoties aktīvi un pielikt spēkus, lai tikpat cītīgi kā "Ir" žurnālisti strādājuši, lai būtu tikpat izsvērta atbilde no tiesu varas puses, vai ir problēmas un vai tās ir jārisina.
Līdz ar 14 Augstākās tiesas tiesnešiem trauksmi ceļ arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība. Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs tai pamatu gan neredz. Viņš gan piekrīt, ka jautājums Tieslietu padomē ir jāapspriež, bet uzsver, ka, piemēram, firmu ceļošana esot novērsta, jo tagad likums paredz, ka maksātnespēja tiks izskatīta adresē, kur firma bija trīs mēnešus pirms tās izsludināšanas.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības vadītāja Lauma Paegļkalna gan aizrāda, ka ar likumu labošanu vien var nepietikt, jo masu medijos izskanējušas šaubas par pašu tiesnešu objektivitāti un profesionalitāti. Tādēļ jāanalizē, vai nav jāmaina arī tiesnešu kvalifikācijas kārtība un disciplinārlietu izskatīšana – tās bieži vien beidzas vienkārši dēļ noilguma.
Pat ja tiesiskā regulējuma izmaiņas risina tā brīža situāciju, tas nemaina to, ka ir jānoskaidro, kādi bija cēloņi šādiem tiesnešu lēmumiem maksātnespējas lietās. Un šeit ir svarīgi ne tikai profesionalitātes jautājums, bet iespējams arī, ka te ir negodprātības problēmas.
Biedrība pievienojas aicinājumam veidot izmeklēšanas komisiju, kura sastāvētu no tiesnešiem un arī tiesībzinātniekiem no malas. Tikmēr tieslietu ministra Dzintara Rasnača nostāja ir atturīgāka – viņš līdzīgi kā Bičkovičs uzsver, ka daudzas problēmas jau atrisinātas ar likuma grozījumiem. Ja riski vēl pastāv, tie esot tādi, kuru novēršanā izpildvara nevar iejaukties, piemēram, kārtībā, kā tiek izskatītas tiesnešu disciplinārlietas.
Pašiem tiesnešiem ar to jātiek galā skaidrībā. Disciplinārā kolēģija lemjot šādos jautājumos skatās vai ir likumpārkāpums, un vai rupja nolaidība. Te to robežu iezīmēt ir diezgan sarežģīti.
Ministrs pieļauj, ka vajadzētu noteikt, lai tiesneši, kas disciplināri sodīti par nolaidību vai smagām kļūdām maksātnespējas procesos, vairāk netiktu pielaisti pie šādu procesu izskatīšanas. Jāpiebilst, ka aicinājumu veidot izmeklēšanas komisiju parakstīja Augstākās tiesas administratīvo un krimināllietu tiesneši, bet neviens civillietu tiesnesis. Augstākās tiesas Civillietu departamentā pirms Tieslietu padomes sēdes komentārus nevēlējās sniegt. Šī sēde gaidāma 22.janvārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
