Būvuzņēmēji pirms vēlēšanām prasa politiķiem atbildes par nesakārtoto likumdošanu

Būvniecība ir vērienīga Latvijas tautsaimniecības daļa – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gada otrajā ceturksnī apjoms būvniecībā pieaudzis par 32%, kas pozitīvi ietekmējis arī IKP.

Tomēr, būvuzņēmēju prāt, nepārdomātas valsts politikas dēļ nozarē trūkst stabilitātes – lejupslīde mijas ar strauju izaugsmi. Steigā pieņemti likumi nozarē atbalsojas birokrātijā un juridiskos strīdos, bet noderīgus normatīvos aktus valsts kavējas pieņemt. Piemēram, Ekonomikas ministrijai noteikumi par tipveida līgumu ieviešanu bija jāizstrādā vēl janvārī, bet tālāk par sarunām nav tikts.

"Milzīgi svarīgs jautājums ir saistībā ar ģenerālvienošanos, grozījumi darba likumā. Vai viņi tiks pieņemti,  kad tiks pieņemti, vai politiskās partijas to atbalstīs," norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Lai saprastu, ko gaidīt no nākamā parlamenta, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uz debatēm uzaicināja lielāko partiju pārstāvjus, kam katram bija iespēja izklāstīt savu redzējumu par būvniecības nozares attīstību.

"2014. gadā tika pieņemts jauns būvniecības regulējums. Sasteigtā kārtā. Notika Zolitūde. Izmainīja, dabūjām būvniecības valsts kontroli. Tas ir labs mērķis, kas ir sasniegts, tam ir jāturpinās," saka Saeimas deputāte Inese Aizstrauta (ZZS).

"Jaunie noteikumi, kas ir pieņemti, tur ir daudz ačgārnību. Es divus mēnešus būvēju objektu, bet pēc tam četrus mēnešus kārtoju dokumentus, lai to nodotu ekspluatācijā," norāda Rīgas domes deputāts Sandis Riekstiņš (JKP).

"Mēs plānojam palielināt apgrozījumu būvniecībai līdz trīs miljardiem eiro. Kas būs pasūtītāji, no kurienes mēs paņemsim trīs miljardus," saka Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S).

"Pasūtījumu portfelī ir liels valsts un pašvaldības sektora īpatsvars, šī sektora plānošanas grūtības noved pie tā, ka mēs uztaisām mini burbuļus un mini krīzes," – tā Rīgas domes deputāts Juris Pūce (LA).

"Eiropā, kad sabruka tilts, ir signāls mums, ka jādomā šajā sakarā. Ikdienā braucam pa tiltiem, pa Vanšu tiltu, kas nopietnu tehnisko uzlabojumu nav piedzīvojis daudzus gadus," norāda Latvijas Universitātes lektore Līga Leitāne (VL-TB/LNNK).

"Problēma ir ēnu ekonomika, kas ir kontrproduktīva problēma, tā neveicina šeit uzrunāto produktivitātes jautājumu. Svarīgs ir koplīguma jautājums," pauž Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Nozarē vērtē, ka Būvniecības likums ir nevajadzīgi birokrātisks. Salīdzinājumam: laiks, kas nepieciešams būvprojektu saskaņošanai, Latvijā ir 192 dienas, bet Lietuvā – 75. Tieši šāda veida birokrātiskā sloga mazināšanu būvnieki cer sagaidīt.