Dzintars: Nacionālajai apvienībai 2021. gada budžeta sarunu ciklā ir trīs neatrisināti jautājumi

Politiķis stāstīja, ka budžeta sarunās vērojams progress, tomēr vēl aizvien esot būtiskas lietas, kurās ir zināmas domstarpības, un turpinās kompromisa meklējumi. Savukārt konkrēti VL-TB/LNNK esot trīs neatrisināti jautājumi.

Kā pirmais, pēc Dzintara paustā, esot jautājums par samazināto PVN augļiem, ogām un dārzeņiem, ko savulaik ieviesa kā terminētu pasākumu. Deputāts uzsvēra, ka, ja nekādi jauni lēmumi attiecībā uz šo nodokļu atvieglojumu netiks pieņemti, tad nākamā gada 1.janvārī šī pasākuma termiņš noslēgsies, un no sabiedrības un uzņēmēju viedokļa tas izpaustos, kā būtisks nodokļa pieaugums.

Nacionālajai apvienībai tas liekas nepieņemami, sacīja Dzintars. Viņš teica, ka samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem nesis būtiskus, pozitīvus ieguvumus, par ko Zemkopības ministrija (ZM) esot gatava valdībā prezentēt informatīvo ziņojumu. Tā, piemēram, pēc ZM aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

"Šis ir neliels jautājums, ja skatās budžeta izpratnē, bet šis ir principiāls jautājums Nacionālajai apvienībai," pēc tikšanās ar valdības partneriem sacīja Dzintars.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauda, ka "KPV LV" konceptuāli atbalsta minētās PVN samazinātās likmes saglabāšanu, reizē sagaidot priekšlikumus šajā jomā no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas. Politiķe norādīja, ka "KPV LV" viens no svarīgākajiem jautājumiem budžeta sarunās ir garantētā neapliekamā minimuma celšana atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam.

Otrs neatrisinātais jautājums ir saistīts ar autoratlīdzību nodokļu režīmu. Kā teica politiķis, VL-TB/LNNK uztrauc likme, ieviešanas termiņš, kā arī sliekšņi līdz kuriem konkrētā likme ir piemērojama. Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka aktīvas diskusijas aizvien turpinās starp Kultūras un Finanšu ministrijām.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka ne tikai autoratlīdzību jomā, bet arī attiecībā uz pašnodarbināto nodokļu režīmu jābūt kompetentam risinājumam. Atsevišķām ar tieslietām saistītām profesijām – notāriem un advokātiem – ar likumu ir noteikts, ka viņiem jābūt pašnodarbinātajiem. Nav pieņemami, ka tiktu akceptēts tāds pašnodarbināto režīmu regulējums, kas šo profesiju pārstāvjiem liegtu vienlīdzīgi ar citiem nodarboties ar savu profesionālo darbību, akcentēja Bordāns. Pašlaik koalīcijas sarunās arī nav iekļauts jautājums par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu nomaksas procesā, taču to ir iespējams risināt, uzsvēra JKP līderis.

Savukārt trešais jautājums, kas Nacionālās apvienības ieskatā nav atrisināts, ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. Dzintars norādīja, ka gadu no gada VL-TB/LNNK ir būtiski, lai katra budžeta virziens būtu skaidrs – virziens uz nevienlīdzības mazināšanu, nevis palielināšanu.

"Proti, saimnieciski ekonomiski raugoties, ģimenes ar vairāk apgādājamajiem ir nelabvēlīgākā situācijā, nekā ģimenes bez bērniem," teica politiķis, uzsverot, ka ir svarīgi nevienlīdzību samazināt, tāpēc sarunas par potenciālā atbalsta sniegšanu ģimenēm turpinās.

Dzintars žurnālistiem norādīja, ka ģimenes valsts pabalsts ir viens no sarunās apspriestajiem pasākumiem, kura mērķis būtu atbalstīt ģimenes ar bērniem. Pēc viņa domām, tas ir labs instruments, kā šo mērķi sasniegt, jo skar ļoti plašu cilvēku loku un skaitu. Vienlaikus politiķis norādīja, ka šādas sistēmas ieviešana maksā ļoti dārgi, kas arī esot šķērslis.

Pēc veiktajām aplēsēm, komplektā ar sociālajām budžeta vietām, par ko iestājas Latvijas Studentu apvienība, šī summa esot 85 miljoni eiro. "Tādā gadījumā nav zaudētāju, tiek sakārtota sistēma, un ģimenes, kuras audzina vairāk bērnus, kurām atbalsts nepieciešams vislielākais, to arī saņemtu," teica politiķis. Tāpat Nacionālā apvienība to nesauktu par pabalstu, bet "investīciju Latvijas nākotnē".

Bordāns norādīja, ka aktuāli ir ieviest ģimenes valsts pabalsta jauno modeli, jo sabiedrība piekrītot ģimenes atbalsta nodrošināšanai. No JKP puses šī jautājuma atrisināšana ir kā kompromiss, ņemot vērā, ka neapliekamais minimums netiek celts uz 500 eiro, kā to aicināja darīt partija, izrietēja no tieslietu ministra paustā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka ir jārēķinās, ka jebkura jauna programma prasa papildu izdevumus. Premjers uzsvēra, ka Latvijai, lai procenti, kas jāmaksā par aizņemto naudu, būtu samērīgi, ir ļoti skaidri jāiezīmē starptautiskajiem finanšu tirgiem, kā tiks samazināts budžeta deficīts. Tāpēc pašlaik valdība šos jautājumus cenšas līdzsvarot, uzsvēra Kariņš.

Kopumā Dzintars minēja, neviena budžeta pieņemšana nav bijusi vienkārša, tomēr sarunas esot konstruktīvas, un viņš ir pārliecināts, ka tās noslēgsies ar piecu koalīcijas partiju vienprātību.

Arī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar valdības partneriem žurnālistiem pastāstīja ka, viņaprāt, šīs diskusijas ir nedaudz ieilgušas, un viņš gribētu cerēt, ka risinājumus Dzintara minētajiem jautājumiem varētu rast tuvākajā laikā.

"Visām partijām ir svarīgi, ka grozījumi maznodokļu režīmos, tostarp uz cilvēkiem, kas saņem autoratlīdzības, tiktu ieviesti veidā, kas ir saprotami, cilvēcīgi un pakāpeniski, jo nodokļu sistēma ir radīta cilvēkiem, nevis cilvēki nodokļu sistēmai," uzsvēra politiķis.