Nozare aicina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pagarināt termiņu valsts valodas celiņa ieviešanai programmām svešvalodā

Uz sēdi aicināti Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi, Latvijas Televīzijas un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji, reģionālo un komerciālo mediju pārstāvji

Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepriekš uzdeva KM un SEPLP kopīgi sagatavot priekšlikumu valsts 2023.gada budžetā sabiedrisko mediju apvienošanās procesa finansēšanai.

Vairāki mediju nozares uzņēmumi nosūtījuši atklātu vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ar lūgumu pagarināt termiņu valsts valodas celiņa ieviešanai programmām svešvalodā līdz nākamā gada 1.maijam.

Vēstules autori skaidro, ka šī gada 1.maijā stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, nodrošināt šo programmu ar valodas celiņu valsts valodā.

Jaunās likuma redakcijas mērķis ir stiprināt Latvijas piederību Rietumeiropas kultūrtelpai, kā arī aizsargāt nacionālās drošības intereses. Tomēr, kā uzsver nozares pārstāvji, šie grozījumi ir nesamērīgi un skar plašu nozares daļu, tostarp TV programmu piegādātājus un ražotājus, kuri nesaskata par iespējamu nodrošināt latviešu valodas skaņas celiņa pievienošanu, ņemot vērā nesamērīgi augstās izmaksas attiecībā pret Latvijas mazo tirgu.

Autori uzsver, ka, lai arī mērķis ir pareizs, plānotie likuma grozījumi nevis veicinās, bet apgrūtinās šī mērķa sasniegšanu.

Cita starpā jaunā aizlieguma rezultātā Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēsturisku iemeslu dēļ pārzina krievu valodu, bet pietiekami labi nepārzina angļu valodu, tiktu liegta iespēja skatīties saturu starptautiskajos TV kanālos.

Kā norāda autori, ja valsts valodas celiņa nodrošināšana kļūtu par obligātu prasību, Latvijas tirgū no legālo operatoru piedāvājuma varētu pazust nozīmīga daļa ārzemēs ražota satura.

"Tā vietā, lai izglītotu skatītājus valodās, kas tiem zināmas, Latvija izvēlas sašaurināt savu informatīvo telpu, no tās izslēdzot ievērojamu skatītāju daļu, nevis to iekļaujot un izglītojot," vēstulē min nozares pārstāvji, turpinot, ka runa ir nevis par iepriekš aizliegto Krievijas propagandas saturu, bet gan ziņu, sporta un izklaides saturu no Eiropas un ASV valstīm.

Nozare uzver, ka visbiežāk šādas mājsaimniecības pāriet uz Krievijas vai Baltkrievijas satelīta, interneta vai citām nelegālām platformām. Šīm skatītāju grupām pārejot "pirātiskajā satura vidē", tās ne tikai lieto nelegālas satura patērēšanas platformas un neveic ne nodokļu, ne autoratlīdzību maksājumus, bet arī iegūst piekļuvi tam Krievijas un krievu valodas saturam un TV programmām, kuru retranslācija Latvijā ir aizliegta.

Nozares ieskatā pašreizējā redakcijā likuma grozījumi nevis veicinās Latvijas mājsaimniecību pieeju kvalitatīvam saturam, bet gan veicinās to nonākšanu tiešākā propagandas satura ietekmē, kurš tiek patērēts nelegāli.

"Turklāt atgriezt šādas mājsaimniecības atpakaļ legālajā TV tirgū būs gandrīz neiespējami, jo nelegālajā vidē ir daudz plašāka satura pieejamība, savukārt maksa par pakalpojumu ir ievērojami mazāka vai tās vispār nav," teikts vēstulē.

Saskaņā ar nozares rīcībā esošo informāciju aptuveni 150 000 mājsaimniecību Latvijā jau šobrīd atrodas pilnīgi nekontrolētā mediju vidē, un 2023.gadā šis skaits turpinās pieaugt, sevišķi, ja tiks ieviesti papildus aizliegumi, atslēdzot pieejamos valodas celiņus. Praksē tas nozīmētu būtiskus zaudējumus ne vien patērētājiem, kuriem tiks ierobežots saturs vai uzlikts par pienākumu patērēt to valodā, ko nepārzina, bet arī operatoriem, kuri zaudēs vismaz 20-30% abonentu bāzes.

Vēstules autori uzsver, ka situācijai ir iespējams racionāls, pietiekami kvalitatīvs un efektīvs kompromisa risinājums. Pēc TV programmu izgatavotāju sniegtās informācijas subtitru pievienošana būtu daudz racionālāks un iespējamāks risinājums par valodas skaņas celiņa pievienošanu, jo to sagatavošana prasa ievērojami mazāk laika un resursu.

Nozares ieskatā šāds risinājums ir ekonomiski pamatotāks un realizējamāks no izmaksu viedokļa, jo atsevišķu TV programmas grupu pārstāvji ir bažīgi arī par valsts valodas celiņu ieskaņošanai paredzēto laika rāmi, jo kopējais lokalizējamā satura apjoms to katalogā šobrīd ir 40 000 stundas.

Saskaņā ar vēstulē minēto Latvijā patlaban nav neviena satura lokalizācijas uzņēmuma, kas spētu nodrošināt šāda apmēra tulkojumu un skaņu valodas celiņa sagatavošanu, it īpaši tik īsā laika posmā.

Lai mazinātu likuma grozījumu sekas uz plašo iesaistīto pušu skaitu, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamību kvalitatīvam saturam viņiem saprotamā valodā, nozare aicina koriģēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, lai dotu retranslēto TV kanālu piegādātājiem un TV kanālu ražotājiem racionāli izpildāmu iespēju nodrošināt likumdevēja prasību izpildi, vienlaikus neapdraudot Latvijas skatītāju iespējas arī turpmāk televīzijā skatīties augstas kvalitātes starptautisku ražotāju veidotu saturu.

Nozare aicina pagarināt pārejas periodu uz 2024.gada 1.maiju, lai noteikumus varētu izpildīt, kā arī atļaut prasības izpildi ar subtitrēšanu kā efektīvāko un iespējamāko risinājumu atbilstoša satura nodrošināšanai.

Vēstuli Saeimas komisijai parakstījuši SIA "Baltcom" valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins, AS "TV Play Baltics Latvijas filiāle" izpilddirektors Jans Vikritoviczs, "Duo Media Networks" valdes loceklis Prīts Heinaste, "Wide Media" valdes loceklis Pēteris Remerts, AS "Balticom" prokūriste Anastasija Muižniece, kā arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.