Bērns dosies uz vasaras nometni: kam jāpievērš uzmanība, lai par to justos drošāk?
Tuvojoties vasarai, kad daudzi vecāki sūtīs bērnus uz dažādām nometnēm, aicinām noskaidrot, vai to rīkotājiem ir skaidras bērnu tiesību aizsardzības vadlīnijas, – intervijā "tv3.lv" uzsver "Centra Dardedze" valdes locekle Laila Balode. Bet svarīgi arī, lai tās nebūtu tikai "uz papīra".
"Centrs Dardedze" jau vairāk nekā 20 gadus darbojas vardarbības novēršanas jomā, specializējoties bērnu seksuālas izmantošanas prevencijā un psiholoģiskās palīdzības sniegšanā. Centra eksperti uzskata, ka bērnu tiesību aizsardzības vadlīnijām vajadzētu būt ikvienā organizācijā, kas strādā ar bērniem, tajās nosakot:
- pēc kādiem principiem tiks veidotas drošas un cieņpilnas attiecības ar bērniem;
- kādas darbības nav pieļaujamas;
- kādi ir rīcības algoritmi pārkāpumu gadījumos bērniem, vecākiem un personālam;
- kas ir atbildīgie, pie kā par šo tēmu vērsties.
"Šādas vadlīnijas ir būtiski izstrādāt katrai organizācijai individuāli, pielāgojot savai situācijai un aktīvi iesaistot izstrādes procesā organizācijas darbiniekus, bērnus un vecākus," atzīmē Balode.
"Svarīgākais, ka šīm vadlīnijām vajadzētu būt nevis tikai "uz papīra", bet arī reāli iedzīvinātām, informējot par tām bērnus un vecākus, kā arī praktiski, ar noteiktu regularitāti tās pārrunājot kolektīvā."
Eksperte skaidro, ka šādas vadlīnijas būtu nepieciešamas gan bērnu sporta, gan arī citām interešu izglītības organizācijām, tai skaitā tādiem ārpusskolas nodarbību organizētājiem kā mākslas un mūzikas skolas, jauniešu centri, dažādi pulciņi un sporta aktivitātes, kā arī vasaras nometņu rīkotāji.
Kā labo praksi šajā ziņā Balode izceļ Latvijas Futbola Federāciju, kurai "Centrs Dardedze" nesen veiksmīgi palīdzējis šādas vadlīnijas veidot. "Tv3.lv" iepriekš aprakstīja šo piemēru plašāk.
Kad robežas pārkāptas
Komentējot medijos publiskoto iespējamo seksuālās izmantošanas gadījumu bērnu basketbolā, Balode atzīmē, ka arī "Centrā Dardedze" mēdz vērsties vecāki, kuru bērni nonākuši līdzīgās situācijās: treneris, tiesnesis vai cits par bērniem atbildīgais pieaugušais ir pārkāpis robežas un seksuāli izmantojis bērnu.
"Turklāt seksuāla izmantošana var notikt, bērnam pat nepieskaroties. Atgādinām, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai nav pieļaujamas nekāda veida seksuālas darbības ar bērniem līdz 16 gadu vecumam, tai skaitā šķietami labprātīgas."
"Konkurējošā vidē, kāda ir sportā, treneris bērnam ir autoritāte, tāpēc bērns īpašu uzmanību no pieaugušā puses var uztvert kā pagodinājumu vai sportiskā talanta novērtējumu," atzīmē eksperte.
Balode arī atzīmē, ka viņu nepārsteidz fakts, ka medijos minētais gadījums tiek apspriests teju desmit gadus pēc notikuma: "Bērni bieži par piedzīvoto seksuālo izmantošanu klusē, jo īsti neapzinās notikušo vai arī izjūt kaunu, vainu un bailes."
"Daudzos gadījumos bērni par piedzīvoto seksuālo izmantošanu izstāsta novēloti – vidēji pēc 10 gadiem."
Riskus rada arī vienaudži
Vienlaikus speciāliste atzīmē, ka svarīgi ir apzināties arī riskus, kas pastāv pašu bērnu starpā, jo seksuāla izmantošana var notikt ne vien no pieaugušā, bet arī no cita nepilngadīgā puses.
"Bērniem bieži esot kopā vieniem – kopīgi trenējoties, uzturoties ģērbtuvēs un nometnēs, būtisks risks ir kaitējoša seksuāla uzvedība no citiem nepilngadīgajiem," viņa atzīmē, kā piemērus minot fotografēšanu un filmēšanu atkailinātā veidā, pornogrāfijas rādīšanu vai piespiešanu veikt seksuālas darbības.
Tikai aisberga redzamā daļa
Runājot par kopējo situāciju Latvijā saistībā ar vardarbību pret bērniem, Balode norāda, ka to raksturot nav viegli: "Līdz šim Latvijā nav bijusi vienota sistēma, kā tas regulāri tiktu mērīts – tikai šobrīd ministrijās tiek likti pamati tam, lai nākotnē šādi mērījumi beidzot būtu."
"Tā kā no vardarbības bērni visbiežāk cieš ģimenē vai no citiem pazīstamiem cilvēkiem, no kuriem viņi ir atkarīgi, oficiālā policijas vai rehabilitāciju saņēmušo statistika parāda tikai aisberga redzamo daļu. Turklāt uzskaites sistēma pieļauj, ka viens bērns var tikt uzskaitīts vairākkārt, tādējādi radot patiesībai neatbilstošus statistikas datus."
Situācija vismaz kādam būtu jāredz kopumā
Attiecībā uz bērniem, eksperti runā par četriem vardarbības veidiem:
- fiziska vardarbība;
- emocionāla vardarbība;
- seksuāla izmantošana;
- pamešana novārtā.
"No vienas puses sabiedrība pamazām pieņem domu, ka vardarbība nav "ģimenes lieta" un kļūst vērīgāka, kā arī speciālisti mācās labāk atpazīt dažādas vardarbības, tai skaitā seksuālas izmantošanas riskus, pazīmes un sekas," vērtē "Centra Dardedze" pārstāve.
"Vienlaikus, piemēram, seksuālai izmantošanai līdz ar interneta pieejamību veidojas arvien jaunas formas, kurām tiesībsargājošā puse, vecāki un sabiedrība ne vienmēr var tikt līdzi."
"Tā kā sabiedrībā pastāv augsta spriedze pandēmijas, Ukrainā notiekošā kara, finansiālu grūtību kontekstā, vecāku nogurums un stress nereti izpaužas uz bērniem."
"Joprojām aktuāla problēma ir arī speciālistu skatīšanās uz savu atbildību gadījumiem šauri, tikai savā tiešo pienākumu lauciņā," piebilst eksperte. "Taču bērna situācija vismaz kādam būtu jāredz kopumā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
