Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris: Rietumi tagad uzskata, ka draudi NATO no Krievijas ir daudz ticamāki

Kopš pērnā gada nogales arvien biežāk dzirdama informācija, ka agresorvalsts Krievija varētu pārbaudīt NATO, veicot uzbrukumu un tas, iespējams, varētu skart arī Baltijas valstis.

"Domāju, ka daudzi Rietumu sabiedrotie, ja iepriekš domāja, ka tas varētu notikt, tagad uzskata šos draudus kā daudz ticamākus. Krievija netaisās apstāties Ukrainā," saka Herems, norādot uz Krievijas diktatora Vladimira Putina iedarbināto kara mašinēriju. "Tas liek mums godīgi runāt par šiem draudiem, taču panikas nav."

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris nosauc vairākus faktorus, pie kuriem draudi varētu kļūt par realitāti. Pirmkārt, Krievijai būtu jātiek ārā no kara Ukrainā ar lielāko daļu armijas (300 000 – 400 000 kaujinieku). Otrkārt, viņš nosauc "atveseļošanās" vai pielāgošanās laiku, minot, ka tas varētu būt aptuveni gads, atkarībā no tā, ko diktators Putins vēlas izdarīt.

Kā trešo faktoru Herems nosauc to, ka pasaulē būtu jānotiek kaut kam ļoti nozīmīgam, kā piemērus minot "superpandēmiju", totālu ekonomikas sabrukumu, karu Taivānā vai Balkānos. Šajā gadījumā jābūt ļoti uzmanīgiem.

Kā ceturto faktoru Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris min gatavību Krievijas iespējamajai agresijai: "Jo labāk mēs būsim sagatavoti, jo mazāka iespēja, ka viņš mēģinās. Bet ja mēs tam negatavosimies un par to nerunāsim (..), tad to var sagaidīt."

Jautāts par to, kas saistībā ar šiem faktoriem ir noticis pērn, viņš norāda, ka viss, izņemot spēju atgūties, ir nācis par sliktu Krievijai. "Kas mūsuprāt ir kļuvis sliktāk – tā ir viņa kara mašinērija, kurai viņš licis strādāt jaudīgāk, nekā kāds to varēja iedomāties," saka Herems.

Viņš norāda, ka par šīm lietām ir jāturpina runāt atklāti, jo jāspēj sabiedrībai izskaidrot, kāpēc tiek veiktas konkrētas darbības.