Japānā radīts pirmais koka satelīts, kas jau pošas ekspedīcijai kosmosā

"LignoSat" zonde izgatavota no magnolijas koka un Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) veiktos eksperimentos atzīta par īpaši stabilu un noturīgu pret plaisāšanu. Patlaban tiek noslēgti procesi, lai jau šovasar nelielo satelītu varētu palaist kosmosā ar ASV raķeti.

Koksnes satelītu radījuši Kioto universitātes pētnieki sadarbībā ar mežizstrādes uzņēmumu "Sumitomo Forestry", jo vēlējās pārbaudīt, vai bioloģiski noārdāmi materiāli, piemēram, koksne, varētu aizstāt metālus, kas tradicionāli tiek izmantoti kosmosa zonžu ražošanā.

"Visi satelīti, kas atkārtoti nonāk Zemes atmosfērā, sadeg un rada sīkas alumīnija oksīda daļiņas, kas daudzus gadus peld atmosfēras augšējos slāņos. Galu galā tas ietekmē Zemes vidi," skaidrojis japāņu astronauts un Kioto universitātes kosmosa inženieris Takao Doi.

Lai risinātu šo problēmu, Kioto pētnieki pārbaudīja dažādus koksnes veidus, lai noskaidrotu, cik labi tie varētu izturēt palaišanu kosmosā un ilgstošu lidojumu orbītā ap Zemi. Pirmajos testos laboratorijā konstatēja, ka koksnes paraugiem neradās izmērāmas masas izmaiņas, kā arī netika novērotas sadalīšanās vai citas bojājumu pazīmes.

Nākamie izmēģinājumi tika veikti SKS un ilga aptuveni gadu. To laikā koksne bija piedzīvojusi bojājumus, taču joprojām niecīgus.

Pārbaužu laikā eksperimentēja ar vairākiem veidiem koksnes, tostarp japāņu ķirša, taču magnolija izrādījās visizturīgākā. Galu galā arī tā izmantota mazā, pirmā koka satelīta radīšanā.

"Viena no satelīta misijām ir izmērīt koka konstrukcijas deformāciju kosmosā. Koksne ir izturīga un stabila vienā virzienā, bet var būt pakļauta izmēru maiņām vai plaisāšanai otrā," skaidrojis projekta vadītājs Kodži Murata.

Vēl gan jāpieņem lēmums par to, kura nesējraķete koka satelītu nogādās kosmosā. Viens no variantiem ir "Orbital Sciences Cygnus" piegādes kuģis, kas šovasar dosies uz SKS, bet otrs – "SpaceX Dragon" misija gada otrā pusē.

Lai arī kas koka satelītu nogādās ārpus Zemes, paredzams, ka kafijas krūzes izmēra zonde kosmosā darbosies vismaz sešus mēnešus, bet pēc tam tai tiks ļauts nokļūt atmosfēras augšējos slāņos.

"The Guardian" akcentē – ja "LignoSat" izgudrojums pierādīs sevi orbītā, tas varētu būt jauns pavērsiens kokam kā būvmateriālam satelītu ražošanā. Tiek lēsts, ka nākamajos gados, visticamāk, ik gadu tiks palaisti vairāk nekā 2000 satelītu, un alumīnijs, ko tie satur, tiem sadegot, varētu nogulsnēties atmosfēras augšējos slāņos, tādējādi radot lielas vides problēmas.

Britu Kolumbijas universitātes, Kanādā, zinātnieku jaunākie pētījumi atklāj, ka šīs alumīnija daļiņas var izraisīt nopietnu ozona slāņa, kas aizsargā Zemi no Saules ultravioletā starojuma, noārdīšanos. Tāpat tās var izmainīt Saules gaismas daudzumu, kas pārvietojas cauri atmosfērai un sasniedz zemi.

Turpretim koka satelīti sadegot atmosfērā atstātu vien smalku bioloģiski noārdāmu pelnu aerosolu.