"Nepacietīgā" mārpuķīte – viena no pirmajām zāliena rotām gan mazdārziņos, gan lielos pilsētas parkos
Šodien, 25. marts, kalendārs rāda, ka vārda dienu svin Māra, un saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā šis vārds kā vienīgais vārds dots 4225 personām. Kā ierasts, rubrikā "Cilvēki – augi" parunāsim par ārstniecības augu, kas asociējas ar šo personvārdu – mārpuķīti.
Mārpuķīte (Bellis L.) ir kurvjziežu dzimtas augs, kam brīvā dabā apzinātas vismaz 14 sugas. No tām Latvijā sastopama tikai viena – ilggadīgā mārpuķīte (Bellis parennis L.). Pamatā mārpuķītes ir divgadīgi augi, bet, tā kā tās aktīvi "pašizsējas", rodas iespaids par šī auga daudzgadīgumu.
Ja arī ir kāds, kurš mārpuķīti nepazīst pēc nosaukuma, tad pēc izskata to atpazīs teju vai katrs. "Nepacietīgā" mārpuķīte, tiecoties pretī gaismai, ir viena no pirmajām zāliena rotām gan mazdārziņos, gan lielos pilsētas parkos. Pie mums šīs puķītes veido 1–3 cm platus "ziedu kurvīšus" maigās krāsās – baltā, rožainā vai dzeltenīgā.
Jāņa Arvīda Plauža apkopojumā "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija" (Apgāds "Jumava", 2010., 102. lpp.) par mārpuķīti lasāms:
"(..) tā ir dārzu un mauriņu iemītniece. No turienes tā pāriet savvaļā un arī dārzos kā nezāle – pašas iesējas un uzzied jebkurā dobē. Tomēr nevajadzētu mārpuķītes nosodīt, ja tās atņem vietu salātiem. To jaunās lapas pavasarī var lietot salātu vietā, un šie zaļumi būs spēcinoši slimiem un vājiem."
Mārpuķītei ir asinis attīroša līdzekļa īpašības, un tā lieliski palīdzēs pret hroniskām ādas slimībām, pinnēm, augoņiem, nobrāzumiem, kukaiņu kodumiem – atliek vien saplūkt mārpuķīšu lapas kopā ar ziediņiem, saberzēt vai kā citādi sasmalcināt (tā, lai rodas putriņa) un apziest traumēto vietu.
Tāpat mārpuķītes var izmantot drudža, klepus un plaušu slimību ārstēšanai. Šādā gadījumā noderēs Jāņa Arvīda Plauža recepte: divas saujas ziedoša auga lapu, kātu un ziedu vāra 1 l ūdens, līdz viss pārvēršas sīrupā. Iepilda pudelēs, tās hermētiski aizdara un ziemā dzer pret klepu, saaukstēšanos – ar pienu vai siltu ūdeni.*
Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šo vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.
Muzejā var atzīmēt arī savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt arī ar kultūras programmu, kā svētku pievienoto vērtību.
Tāpat muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.
Seko aktivitātēm šeit.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.
*Grāmata "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija" (Apgāds "Jumava", 2010., 102. lpp.)
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
