Rīgā, Tallinā, Viļņā: brūnais lācis arvien tuvāk cilvēkiem. Ko darīt, ja sastopies ar lāci?

No trim Baltijas valstīm, uzskatīts, ka tieši Igaunijā ir visvairāk brūno lāču (Ursus arctos), kas, šķērsojot robežu, arvien biežāk tiek manīti arī Ziemeļvidzemē un Latgalē.

Igaunijā lāču skaitam un to apdzīvotajām teritorijām pēdējos 15 gados ir bijusi tendence palielināties, tādējādi lāču populācijas stāvoklis Igaunijā uzskatāms par ļoti labu, tā uzskata Igaunijas mednieki, tāpēc kaimiņvalstī ir atļautas lāču medības. 

Igaunijā, Pērnavā, pilsētas centrā tika pamanīts lācis jau janvārī, kad parasti lāči guļ ziemas miegu.

Šajā pavasarī Igaunijas centrālajā daļā, Jervas apriņķī, medību novērošanas kamera iemūžinājusi neparastu ainu, kur meža izcirtumā vienlaikus parādījās astoņi brūnie lāči.

Tagad arī Lietuvā, arvien biežāk tiek manīts brūnais lācis. Šajā pavasarī Lietuvas mediji dalījās ar ziņu, ka dabas pētniekam Laimonam Ķaulēnam (Laimonas Kiaulėnas) video izdevies iemūžināt lāču mazuli Mirabeļa mežā Kupišķu rajonā un, ka tagad Lietuva var lepoties ar vēl vienu savvaļas dzīvnieku sugu – lāci.

Redzētais brūnais lācis Viļņā un tās apkārtnē ir pirmais daudzu gadu laikā. Lāča atrašanās vieta ap māju norāda uz tā ļoti dīvaino uzvedību.

Lielākā daļa lāču migrācijas uz Lietuvu ir no Baltkrievijas, biežāki gadījumi tika novēroti pirms desmit gadiem, vēl viens gadījumu vilnis ap 2019. gadu un pēc tam – pirms dažiem gadiem.

Pašlaik Lietuvā var dzīvot aptuveni divi desmiti lāču, raksta "tv3.lt".

Latvija ir pa vidu starp Lietuvu un Igauniju, tāpēc arī Latvijā arvien biežāk tiek manīti brūnie lāči. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pieejamie dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija apmēram 150 lāči.

Iepriekš video fiksēti unikāli kadri, kuros Bolderājas apkārtnē, Rīgā, netālu no Buļļupes, redzams pastaigājamies brūnais lācis.

Ne tikai pieaugušie, kas būtu ieklīduši barības meklējumos no kaimiņvalstīm, bet arī lāču mātes ar mazajiem lācēniem.

2023. gada pavasarī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs uzņēma savā apgādībā Limbažu-Alojas ceļa posmā atrasto lācēnu.

2024. gada rudenī, braucot ar auto, Valmieras pusē kādu šoferi pārsteigusi lāču parādīšanās uz ceļa – šis brīdis tika iemūžināts arī video.

Latvijas valsts meži (LVM) purva tiešsaistes kamerā, kur redzams klinšu ērgļu ligzdošanas biotops, 12. jūnijā tika novērots unikāls skats – purvu šķērsoja brūnā lāča lācene ar trīs šogad dzimušiem lācēniem.

Latvijas valsts meži (LVM) Austrumu medību reģiona vadītājs Mārtiņš Putniņš maija izskaņā fiksējis brūno lāču aktivitātes pie medību barotavas Ziemeļvidzemē, kur bildēs var redzēt, ka saulainā maija dienā ne viens, bet trīs lāči mielojas vienā no medību barotavām.

Maijā notika lāča uzbrukums Gulbenes novada Beļavas pagastā. Lācis iekļuva savvaļas zirgu, koniku, aplokā un uzbruka ķēvei, saplosot tās gurnu.

Šis ir pirmais līdz šim zināmais brūno lāču uzbrukums zirgam Latvijā, portālam "tv3.lv" apstiprināja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Alda Stepanova.

Lielākoties brūnais lācis tomēr ir veģetārietis, pārtiek no zāles, pumpuriem, ogām, kā arī mēdz baroties ar kritušiem dzīvniekiem, kukaiņiem, piemēram, skudrām no skudru pūžņiem.

"Vēlos tomēr uzsvērt, ka konkrētajā gadījumā Beļavā daudzviet zirgu aploks bija bojāts. Lācis bez problēmām varēja iekļūt aplokā, kur ganās arī kumeļi," uzsver Stepanova, norādot, ka galvenais lāča aploka apmeklējuma mērķis bija tieši viegla piekļuve barībai.

"Silava" speciāliste "tv3.lv" atzīst, ka Latvijā patiesi plēsīgo dzīvnieku, tostarp arī brūno lāču, kļūst vairāk. Plēsīgais dzīvnieks izplatīts vairāk Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos.

Ko darīt, ja sastopies ar brūno lāci?

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Alda Stepanova aicina mežā sēņot un ogot nedoties vienam, bet pa vairākiem cilvēkiem kopā.

"Ejot vienam, bet arī vairākiem kopā, cilvēkam ir jāsignalizē par savu atrašanos mežā. Skaļi jārunā, jāpasvilpj, jābrīkšķina zari, lai dzīvnieks dzird. Dzīvnieks pirmais pametīs teritoriju, izvairoties no konflikta ar cilvēku," padomu dod speciāliste. Viņa atgādina, ka līdz šim Latvijā nav reģistrēti lāču uzbrukumi cilvēkiem.

10 ieteikumi, ko darīt, ja mežā sastopaties ar lāci:

• Ja sastopaties ar lāci, pirmais noteikums ir vienmēr saglabāt mieru un nekrist panikā, raksta EJS.
• Nekad nebarojiet lāčus. Barības vai pārtikas atgriezumu atstāšana mājas vai kempinga tuvumā var tos pievilināt, kā arī mazināt dabiskās bailes no cilvēkiem.
• Radiet troksni mežā. Runājiet, aplaudējiet vai uzkāpiet uz sausiem zariem, lai brīdinātu lāčus, kas varētu atrasties tuvumā, un dotu tiem iespēju attālināties. Neejiet lāču teritorijā vieni.
• Izvairieties no lācēniem. Ja redzat vienu vai vairākus lācēnus, jums draud nopietnas briesmas — viņu māte, visticamāk, atrodas tuvumā un agresīvi tos aizstāvēs. Atkāpieties virzienā, no kura nācāt.
• Netuvojieties līķiem. Lāči bieži sargā savus medījumus, kas var būt paslēpti zem sūnām vai zariem vai pat daļēji iegrimuši purvā.
• Aizbaidiet lāčus māju tuvumā. Lāči var ieklīst pagalmos, meklējot vieglu barību. Atbaidiet tos ar skaļu troksni vai kliegšanu, arī vakarā izejot ārā — nemēģiniet apstāties un fotografēt.
• Vasarā esiet uzmanīgi arī dienā. Lāči parasti ir aktīvāki krēslā vai naktī, bet vasarā var būt aktīvi arī dienā, kad ogas ir nogatavojušās, vai rudenī auzu lauku tuvumā.Turiet suņus tuvumā. Atbrīvoti suņi var provocēt lāčus un uzbrukuma gadījumā var tos atvest atpakaļ pie jums. Ja dzirdat intensīvu riešanu vai kautiņa pazīmes, attālinieties un virzieties uz atklātu zemi, lai nodrošinātu labāku redzamību.
• Pirms uzbrukuma lāči parasti brīdina, nostājoties uz pakaļkājām un skaļi rūcot. Ja draud briesmas, lēnām atkāpieties.
• Runājiet mierīgi, izvairieties no acu kontakta un nekad neskrieniet un nekāpiet kokā.
• Ja uzbrūk brūnais lācis, nometieties zemē un izliecieties, ka esat miris, aizsargājot galvu un kaklu.

Avots: www.ejs.ee

Dabas aizsardzības pārvaldes dati liecina, ka brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.

Kas tev jāzina par lāci:

• Lāču mātes un tēviņi nedzīvo kopā. Viņi tiekas tikai jūnija, pārošanās laikā.
• Lācēni vienmēr ir kopā ar māti. Ir bijuši gadījumi, kad lāča mātei divus gadus pēc kārtas ir mazuļi.
• Lāču tēviņi sver apmēram 100 līdz 300 kilogramus. Igaunijā ir medīti arī īpatņi, kas sver vairāk nekā 300 kilogramus.
• Lāču mātīšu svars svārstās no 70 līdz 140 kilogramiem. Igaunijā ir medīti arī indivīdi, kas sver vairāk nekā 200 kilogramus.
• Lāču augstums skaustā ir no 70 līdz 120 cm, un ķermeņa garums no 150 līdz 250 cm.
• Lācis aug līdz apmēram līdz 10 gadu vecumam.
• Lāča dzīves ilgums var ilgt apmēram 20 gadus.
• Lācis ir ļoti labs peldētājs un alpīnists.

Avots: www.ejs.ee