Nestabili laiki. Kā saglabāt mentālo veselību ģeopolitiskās nenoteiktības un kara draudu laikā?

Arī karš Irānā atstāj iespaidu uz cilvēku emocionālo labsajūtu, un ekonomiskā nenoteiktība izraisa trauksmi, norāda psihiatrs Kazuhiro Tadžima.

"Šādā ekonomiskās nenoteiktības situācijā ir loģiski, ka izjūtam kontroli zaudēšanas sajūtu, kas galu galā noved pie trauksmes," viņš brīdina. Lai ar to tiktu galā, psihiatrs iesaka samazināt informācijas patēriņu par līdz pamatam nepieciešamā, stiprināt savas sociālās attiecībās, kas ir būtiskas psiholoģiskās labklājības aizsardzībai nestabilos laikos. Tāpat viņš iesaka saglabāt ieradumus un ikdienas paradumus.

"Mums nevajadzētu pārtraukt savas ikdienas rutīnas, piemēram, atpūtu, sportu vai citas aktivitātes. Diemžēl ārkārtas situācijās vai ekonomiskās nenoteiktības laikā daudzi cilvēki tieši pārtrauc ikdienas rutīnas, un tas tikai pastiprina trauksmi," viņš skaidro.

Psihiatrs uzskata, ka rūpes par sociālo vidi ir izšķirošas. "Sociālā mijiedarbība palīdz mazināt visus tos efektus, kas var kaitēt mūsu garīgajai veselībai. Mums jāstiprina savas sociālās attiecības, lai šajā ekonomiskās nenoteiktības situācijā nepaliktu izolēti," viņš uzsver.

Lasi arī: Stress vai trauksme – kā saprast, kas ar tevi notiek?

"Kad mums trūkst rutīnas vai sociālās mijiedarbības, mēs mēdzam nepārtraukti domāt par problēmām," viņš piebilst. "Ja tam pievienojas arī ekonomiskas bažas, mēs sākam domāt par to, ka nespēsim savilkt galus."

Krīzes laikā daudzi cilvēki atsakās no atpūtas un sporta, lai ietaupītu. Tomēr Tadžima iesaka darīt pretējo. "Attiekties no atpūtas vai sporta aktivitātēm ir kļūda, jo tās palīdz atslēgties no raizēm. Ir nepieciešams tās saglabāt vai pat veicināt, lai mentāli restartētos," viņš saka.

Psihiatrs arī iesaka saglabāt mērķtiecības sajūtu. "Nav nekā sliktāka par sajūtu, ka esi nevajadzīgs," tāpēc viņš iesaka "iesaistīties jebkādās atpūtas vai darba aktivitātēs, kas liek justies labi".

Situācijā, ko raksturo ģeopolitiska spriedze un dzīves dārdzības pieaugums, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk rūpēties par garīgo veselību un stāties pretī ekonomiskajiem izaicinājumiem, lai stiprinātu kolektīvo noturību krīzes laikā, uzsver eksperts.