Pētījums atklāj: sievietēm ar autoimūnām slimībām simptomus biežāk noraksta uz stresu
Kembridžas Universitātes pētījums liecina par krasu atšķirību starp dzimumiem diagnozes noteikšanā – sievietēm arī ilgāk jāgaida uz ārstēšanu. Tāpat sievietēm biežāk tiek teikts, ka autoimūnās saslimšanas ir psiholoģiska rakstura, vēsta "The Guardian".
Saskaņā ar pētījuma datiem sievietēm ar autoimūnām saslimšanām ir līdz pat 74% lielāka iespējamība nekā vīriešiem dzirdēt apgalvojumus, ka viņu simptomi ir psiholoģiski vai psihosomatiski; turklāt viņām nākas daudz ilgāk gaidīt diagnozes noteikšanu un ārstēšanu.
Autoimūnās saslimšanas skar simtiem miljonu cilvēku – aptuveni vienu no desmit pasaules iedzīvotājiem, un tās var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp nogurumu, muskuļu sāpes un izsitumus.
Tomēr Kembridžas Universitātes un Austrumanglijas Universitātes (UEA) pētījums liecina par krasu atšķirību starp dzimumiem tajā, kā ārsti reaģē uz šo slimību pazīmēm.
Pētījums rāda, ka sievietēm biežāk kļūdaini tiek piedēvēti psihiatriski cēloņi, biežāk simptomi tiek nepareizi diagnosticēti kā psihosomatiski un biežāk nākas saskarties ar kavēšanos diagnozes noteikšanā.
Pētījuma galvenā autore Melānija Slouna (Melanie Sloan) norādīja: "Šāda veida kļūdainas diagnozes sievietēm var radīt ļoti ilgstošas sekas, ietekmējot gan uzticēšanos ārstiem, gan pašvērtējumu."
Slouna, kura ir pētniece Kembridžas un UEA Sabiedrības veselības un primārās aprūpes nodaļā, sacīja, ka dažām sievietēm nācies gaidīt gadiem ilgi, līdz beidzot tiek noteikta diagnoze, tādējādi būtiski aizkavējot slimības ārstēšanu.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "The Lancet eClinicalMedicine", piedalījās vairāk nekā 6600 cilvēku ar autoimūnām saslimšanām. Lielākā daļa dalībnieku bija sievietes no Apvienotās Karalistes.
Pacienti norādīja savu galveno diagnozi; gandrīz ceturtdaļai sieviešu bija autoimūna vairogdziedzera slimība, kas var izraisīt vairogdziedzera darbības pavājināšanos (pazīstama kā Hašimoto slimība) vai pastiprinātu darbību (pazīstama kā Greivsa slimība). Hašimoto slimība var izraisīt svara pieaugumu, matu izkrišanu, nogurumu un locītavu sāpes, savukārt Greivsa slimības simptomi ir acu izvirzīšanās uz āru, sirdsklauves un svara zudums.
Vienai no septiņām pētījumā iesaistītajām sievietēm bija sistēmiskā sarkanā vilkēde, kas var izraisīt nogurumu, izsitumus un muskuļu sāpes.
Vīriešu kārtas pacientu vidū visizplatītākās slimības bija reimatoīdais artrīts, vaskulīts un antifosfolipīdu sindroms (AFS), kas pazīstams arī kā "lipīgo asiņu" sindroms.
Pētnieki konstatēja, ka 43% sieviešu ziņoja, ka viņām teikts, ka viņu veselības problēmu cēlonis ir psihiatrisks, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs bija trešdaļa (33%).
Trešdaļa (34%) sieviešu arī norādīja, ka viņu simptomi kļūdaini diagnosticēti kā psihosomatiski — tas nozīmē, ka tos izraisījis vai saasinājis stress vai trauksme, kamēr vīriešu vidū šādu gadījumu bija 22%.
Kopumā, ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, slimību grupa, kontinents un mājsaimniecības finansiālais stāvoklis, pētnieki secināja, ka sievietēm bija par 46% lielāka iespējamība saņemt kļūdainu psihiatrisku diagnozi un par 74% lielāka iespējamība saņemt kļūdainu psihosomatisku diagnozi nekā vīriešiem.
Pētnieki arī konstatēja, ka sievietes ziņoja par daudz ilgāku laika posmu starp simptomu parādīšanos un diagnozes noteikšanu, kā arī par lielāku skaitu medicīnisko konsultāciju. Vīriešu vidū visbiežāk minētais laiks līdz diagnozes noteikšanai bija mazāks par trim mēnešiem. Sievietēm tas bija no viena līdz diviem gadiem.
Autoimūnās slimības, kas rodas, kad imūnsistēma kļūdas dēļ uzbrūk pašam organismam, var būt grūti diagnosticēt, jo tām bieži vien ir simptomi, kas sastopami arī plašākā sabiedrības daļā.
Pētījuma grupa norādīja, ka "plašāki diagnostikas izaicinājumi skar abus dzimumus", taču "sievietes var saskarties ar papildu nelabvēlīgiem apstākļiem".
Viņi piebilda: "Medicīnā joprojām var pastāvēt vēsturiski aizspriedumi, tostarp uzskats, ka sievietes ir mazāk uzticamas simptomu aprakstītājas un mēdz būt emocionālākas nekā vīrieši."
Slouna sacīja, ka pētījuma rezultāti "izceļ to, ka skaidrojumi, kas saistīti ar psiholoģisko vai garīgo veselību, var tikt sniegti pārsteidzīgi".
"Tas attiecas uz abiem dzimumiem, taču mūsu pētījums liecina, ka sievietes var būt īpaši neaizsargātas pret šāda veida kļūdainām diagnozēm. Ir ļoti svarīgi automātiski nepieņemt, ka simptomi ir psiholoģiski, un ārstiem būtu vienkārši jāsaka: "Es jums ticu," pacientiem, kuriem ir simptomi, ko ārsti paši nevar redzēt."
Šaista Tajabali (Shaista Tayabali), paciente ar autoimūnu slimību, kura piedalījās pētnieku grupā un bija pētījuma līdzautore, sacīja: "Atšķirības starp dzimumiem kļūdainu diagnožu ziņā cilvēkiem ar autoimūnām slimībām ir krasas."
"Tas, ka sievietēm biežāk nekā vīriešiem tika noteiktas kļūdainas psihiatriskas vai psihosomatiskas diagnozes, liecina, ka vēsturiski pastāvošie dzimumu stereotipi joprojām ir sarežģīts aspekts diagnostikas procesā."
Šaista Tajabali piebilda: "Lai gan tādi apzīmējumi kā "histērija" ir novecojuši un mūsdienās, par laimi, tiek lietoti reti, mums kā sievietēm joprojām bieži vien ir grūtāk panākt, lai mūsu simptomi tiktu uztverti nopietni un līdz ar to – precīzi ārstēti."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
