Beidzot tiek sakopti Mangaļsalas simtgadgadīgie fortifikācijas nocietinājumi. Kas tajos slēpjas?
Raidījuma Bez tabu grupa sekoja, kas notiek talkas vietās. Šoreiz izvēlējās doties uz Mangaļsalu un bija liecinieki, kā vēl viena vieta Latvijā top zaļāka.
Mangaļsalā kopā ar vietējiem iedzīvotājiem strādāja Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieki: jauca ainavu degradējošos graustus, no sadzīves atkritumiem atbrīvoja Austrumu mola krasta zonu un ostai pieguļošās apkaimes teritorijas, kā arī attīrīja no gružiem simtgadīgos Mangaļsalas fortus, kuros savulaik glābājās lielgabalu lādiņi.
Iespējams, nākotnē fortifikācijas nocietinājumi varētu kļūt par populāru tūrisma objektu. Izrādījās, ka munīcijas noliktavā ir kādi divdesmit pazemes kambari, kurus visus jāsaved kārtībā.
Netālu no munīcijas noliktavām talcinieki atrada neuzsprāgušu kara laika lādiņu. Teritorija nekavējoties tika norobežbežota un izsaukti sapieri.
Fortifikācijas nocietinājumi pamazām tiek sakopti, taču Rīgas Brīvostas teritorija ir sešus ar pusi hektārus liela un, lai to uzturētu kārtībā, nākas talkot visu gadu.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš atzīst, ka Lielā Talka desmit gadu gaitā ieviesusi pārmaiņas arī cilvēku domāšanā un tai ir arī papildu pievienotā vērtība – proti, talkas laikā sastaptie jauni draugi un domubiedri.
Brīvotas teritorjā Lielās talkas dienā tika uzstādīta zīme ar vēsturisko informāciju par Austrumu molu, tostarp, apkārtnes karte un, ja kāds nomaldīsies, tad tagad būs informācija, kur atrodas un, kā nokļūt atpakaļ.
