"Tiešām 10 gadīgs puika nedrīkst pārvietoties viens ar autobusu?" Mamma sašutusi par šofera atteikumu

Māte nedrīkst :" uzgrūst " šoferim atbildību par bērnu !

Tas saucās, no viena grāvja, otrā grāvī....

Man ir sašutums par mammas sašutumu! Kur prāts 10gadīgu vienu autobusā likt?!

Un ja atgadīsies atkal kas traģisks,tad vainos atkal šoferi?!?!WTF,KO TAD JŪS PAŠI VĒLATIES,GALABEIGĀS???Pēctam atkal pārmetīsim autobusa šoferim vienaldzību???

Ja vecāki ir atbildīgi, ir tikai viens jautājums sabiedrībai kopumā - mums vajag cilvēkus, kas prot par sevi pastāvēt vai infantilus nespējniekus? Mans brauc uz skolu citā pilsētā no 3. Klases viens, un šodien, kad viņam 16, viņš neapmaldās ne Latvijā ne citā valstī. Es, godīgi sakot, priecājos, ka viņš apķērīgs.

Nesaprotu, ko te visi piemin Ivana lietu, nav salīdzināms 5 gadus vecs bērns, kurš vēl iet bērnu dārzā un ir rūpīgi jāpieskata un 10 gadīgs, kurš jau iet stabili 3 klasē! Murgs kaut kāds... dzīvoju mazpilsētā un bieži redzu no rītiem arī 8-9 gadus vecus bērnus autobusa pieturā, braucam uz skolu! Reti kurš vecāks var pirms darba piemēram aizvest bērnu uz skolu un kur nu vēl vairāk savākt pēc skolas, pat ja strādā tieši līdz 17.00! 10 gadīgi bērni ir jau pastāvīgi, paši iet no skolas uz pulciņiem tad mājās. Ja bērns normāli audzināts, arī mājās pats sev ēst var kaut ko sagatavot! Varbūt te kādam brēcējam vēl tiešām bērns 10 gados pie pupa sēž un netiek laists ārā bez mammas, bet nu tad jādomā vai tas jau nebojā bērna psihi! Un tad brīnās kāpēc 18 gados, pabeidzot skolu daudzi vēl nezina par ko iet studēt un sēž tikai vecākiem uz kakla, saņemās visādus ātros kredītus lai patusētu, jo nav iemācīta ne mazākā atbildības sajūta! Paldies manai mammai, kura man ļāva mācīties būt patstāvīgai jau no 8 gadu vecuma un pieskatīja nemanāmi tikai no malas, novērtējot cik daudz varu darīt pati! Tagad savos 27 gados man ir augstākā izglītība, laba mašīna, labs darbs, savs personīgais dzīvoklis, neviena kredīta, jau pašai savi bērni un mīlošs vīrs!

Manam bērnam ir 13 gadi,tagad tikai ļauju pašam braukt kaut kur.Bērns no 13 gadiem uznemas daļēju atbildību,bet vienalga stāstu neskaitāmas reizes celu satiksmes noteikumus utt.10 gadi ir mazs berns.

Veselā saprāta un tīri cilvēcības trūkums ir tas, kas raksturo abus šos gadījumus. Piedodiet, bet nekādi nesaprotu kā pieaudzis cilvēks var izsēdināt bērnu skaidri redzot, ka tas apmaldījies? Arī pieaugušais var apmaldīties ar to atšķirību, ka uzprasīs palīdzību un viņu neizmetīs pofiāgā ārā. Ar ko bērns atšķiras? Ar to ka nav jau manējais un tā ir viņa vecāku atbildība? Ir, bet tas jau ir pavisam cits stāsts- viens ir pieradis pie patstāvības no 5 gadu vacuma, bet citam mamma ir stāv pie pakaļas līdz 45. Otrajā gadūjumā- vnk hipišs neparko- gan bērna vecums atbilstoss, gan māte uz vietas. Šoferim bija tikai jāveic savs tiešais darbs aizvest no viena punkta uz otru.

vēmiens jau nāk

Ko šis pierāda? To ka cilvēki nezina likumus, to ka cilvēki nemāk vai arī negrib komunicēt, to ka cilvēkiem nepatīk savs darbs. Likums ļauj 10 gadīgam bērnam braukt/būt vienam. Galvenais, lai viņš zina kur, kas un kā. Ikdienā ntie skolnieki pārvietojas vieni paši starp dažādām pilsētām, lai apmeklētu skolu. Un te vispār nekāda problēma, mamma pavadīja, tātad bērns nav ne noklīdis, ne pazudis un otrā galā ir plānots, ka viņu sagaida un gan jau ka tā arī bija. Un gan jau, ka bērnam bija arī telefons un viņi sazvanās, vismaz es tā daru, kad mans bērns brauc pats pie omītes savos 9 un 10 gados. Un vienmēr zinu, ka viņu sagaida. Protams mani vienmēr uztrauc vai ceļā, kas neatgadīsies, bet te es paļaujos uz likteni, uz līdzcilvēkiem un vispār domāju labas domas :) un es arī vienmēr pavadu savu bērnu, jo uz laukiem viņš nebrauc bieži pats, tāpēc tā nav ikdiena un es "iesēdinu" jo viņam ir tikai 10 gadi un viņam nevajag obligāti visu izdarīt pašam. Viņam pašam ir tikai jānobrauc no punkta A uz punktu B. Bet nākamreiz pārliecināšos ka viņš paķer līdzi arī skolēna apliecību, lai gadījumā ja nu kas jāpierāda. :)