"Tas bija tikai viens nežēlīgs kodiens!" Nikns un agresīvs suns līdz nāvei nokož Iļģuciema iedzīvotājas Jorkšīras terjeru
Ilģuciema iedzīvotājas Anitas ģimene piedzīvojusi zaudējumu – no dzīves aizgājis mīlētais, deviņus gadus vecais suņu puika Čaks. Zaudējums ir īpaši sāpīgs, jo dzīvnieku līdz nāvei sakodis kaimiņu suns, par kura agresiju jau labu laiku runā rajona iedzīvotāji.
Anita kopā ar meitu un suni devusies ikvakara pastaigā. Tuvojoties mājām, ģimene apsēdusies uz soliņa tieši pie mājas kāpņu telpas, kad pēkšņi no stūra izskrējis melns, liela auguma suns, metoties virsū Anitas Jorkšīras terjeram. "Tas bija tikai viens kodiens," stāsta Anita, piebilstot, ka tas arī izrādījies liktenīgs. Pēc īsa brīža parādījies arī dzīvnieka saimnieks, kurš suni pat nemēģinājis savaldīt. Anita atzīst, ka pēc skata šķitis, ka cilvēks ir alkohola reibumā.
Anitas kaimiņiene Marina kļuvusi par aculiecinieci baisajai situācijai. Viņa dzīvo mājas pirmajā stāvā. Izdzirdējusi kliedzienus un pieskrējusi pie loga, ieraugot nežēlīgo suņa uzbrukšanu!
Es piesteidzos pie loga un redzēju suņa uzbrukšanu. Suns lēca pirmā stāva augstumā, suns kā dēmons! Es izskrēju uz balkona un redzēju dzīvnieka saimnieku. Viņš paskatījās uz mani – viņa acis bija stiklainas. Man likās, ka viņš ir "zem kaut kā". Tās ir šausmas. Ieraugot notikušo, man acīs bija asaras, es trīcēju. Tas ir briesmīgi. Man arī bija suns, mēs pastaigājāmies, man ir arī bērns. Kas notiktu, ja ar mani šāda situācija notiktu?
Par suņa agresiju dzirdējuši arī citi kaimiņi. Dzīvnieka saimnieki mitinās ēkas trešajā stāvā, pirmā stāva iedzīvotāji stāsta, ka arī viņu suns sakosts. Veterinārārste un suņa saimniece Lita Konopore stāsta, – atsevišķām suņu šķirnēm agresija ir iedzimta rakstura īpašība.
Šādiem suņiem tas ir mūža stāsts. Ir jāsaprot, ka cilvēks visu mūžu dzīvos ar suni, kuram ir tendence uz agresiju. Es domāju, ka šis ir viens no gadījumiem, kurā suns ir jāizņem no sabiedrības, kurā viņš atrodas.
Piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā likumdošanā ir atrunāts, ja suns sakodis cilvēku vai citu dzīvnieku – tas ir eitanizējams. Latvijas gadījumā noteikumi ir stipri maigāki – ja dzīvnieks ir uzbrucis vai sakodis kādu cilvēku, cietušajam jāraksta iesniegums ar lūgumu izvērtēt suņa bīstamību. Ja suni atzīst par bīstamu, tam izgatavo atpazīšanas siksniņu sarkanā krāsā, to drīkst vest pastaigās tikai uzpurnī, pie siksniņas. Ja konstatē sakošanas vai uzbrukšanas gadījumus arī turpmāk – lemj par suņa tālāko likteni.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ineta Kupča norāda, ka saimniekam ir jāatbild par savu dzīvnieku. Arī "Bez Tabu" izdodas satikt dzīvnieka saimnieci, kurai filmēšanas komandas ierašanās ir liels pārsteigums – viņa par notikušo neko nezinot. Pēc garākām sarunām atminas, ka liktenīgajā vakarā suni izvedis pastaigā dēls, kurš par notikušo nevienam neesot izstāstījis.
Ineta nav gatava notikušo nolikt malā un atstāt bez ievērības – par dzīvnieka nokošanu ziņojusi pašvaldības policijai, iesniegums uzrakstīts arī pārtikas un veterinārajam dienestam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
