Norītas naglas, zīmuļi, sprādzes… Katru gadu tūkstošiem bērnu nonāk slimnīcā, jo norijuši svešķermeni
LNT iniciatīvas "Svešu bērnu nav" ietvaros raidījums "Degpunktā" turpina sižetu sēriju par bērnu drošību. Katru gadu tūkstošiem mazu bērnu nonāk slimnīcā ar svešķermeņiem barības vadā, elpceļos, ausī, acīs. Slimnīcā nonāk arī bērni, kuri iedzēruši ķīmiskos šķīdumus.
Šonedēļ Bērnu slimnīcā ar smagiem barības vada apdegumiem ievests gadu vecs zēns. Viņš devās mammai līdzi uz skaistumkopšanas salonu, kur iedzēra kodīgu šķīdumu, kas tiek izmantots pēdu ādas sabiezējumu mīkstināšanai.
Bērnam ir apdegums gan mutes gļotādā, gan čūliņas visa barības vada garumā, gan arī kuņģī, – gļotāda ir ļoti smagi cietusi. Bērnam tas nozīmē ļoti ilgstošu ārstēšanās gaitu slimnīcas ķirurģijas nodaļā. Bērniņam ir jāsaņem ļoti stipri pretsāpju medikamenti, viņš tiek ēdināts mākslīgi.
Katru gadu ir apmēram pieci smagi gadījumi, kad bērni iedzer sadzīves ķīmiju. Neskatoties uz daudzajām izglītojošam kampaņām, upuru skaits nemainās.
Ja kādreiz varbūt bija vairāk bērni ar ķīmiskiem barības vada un kuņģa apdegumiem, tad kad bija iedzertas skābes, jo laikam mammas vairāk ar konservēšanu nodarbojās. Tagad vieta nav palikusi tukša, – vairāk ir bērni, kas ir ar sarmu apdegumiem, tātad no līdzekļiem, ko mēs izmantojam tīrīšanā.
Bērni, kas guvuši ķīmiskos barības vada apdegumus kļūst par pastāvīgiem slimnīcas pacientiem. Lielākai daļai ir invaliditāte uz mūžu. Kā arī strauji pieaug onkoloģisko saslimšanu risks.
Bērni pasauli izzina caur muti. Un dažreiz pat ārsti brīnās, ko tik mazie nespēj norīt. Viss izoperētais tiek rūpīgi glabāts, – piecu centimetrus garas naglas, sprādzes, zīmuļi, atslēgas un atsperes.
Asi priekšmeti, piemēram, atsperes, mēdz iedurties gļotādā, un tad tos vairs nevar izņemt ar endoskopijas palīdzību.
Vajadzēja operēt. Bija jāgriež krūškurvis, barības vads pušu, lai varētu šo svešķermeni izņemt. Milzīga invalidizējoša situācija bērnam.
Vidēji 90 bērni mēnesī nonāk Bērnu slimnīcā ar svešķermeņiem barības vadā, elpceļos, ausīs, acīs, degunā. Un pēdējā mēneša laikā ir vērojams straujš šādu gadījumu pieaugums. Īpašu uzmanību ārsti vērš uz litiju saturošām baterijām un populārajiem magnētiem, kas domāti vecākiem bērniem.
Ķīmisko šķidrumu un svešķermeņu norīšanas riska vecums – bērni līdz sešu gadu vecumam.
"Ķīmiskos līdzekļus liekam vannas istabā plauktos un arī ir pateikts, ka nedrīkst ņemt. Un tad arī klausa. Pasaki nedrīkst, tad arī neaiztiek," stāsta kāda māmiņa.
Savukārt kāds tētis Mārtiņš min: "Ir tik tiešam tādas rotaļlietas, kur krīt ārā. Bet arī tur jābūt vecāku apziņai pieskrūvēt tās mantiņas un neatļaut tām baterijām krist ārā. Ja esi atbildīgs vecāks par savu bērnu – tev vienmēr ir jābūt kārtībā visam apkārt."
Īpaši vērīgiem vecākiem ir jābūt dodoties ar mazo ārpus mājās. Pie vecvecākiem, draugiem un sabiedriskās vietās, kur mazi bērni ikdienā neuzturas, tāpēc pie drošas apkārtējās vides īpaši netiek piedomāts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
