Viss par aizliegtajiem un atļautajiem afrodīzijiem un patiesība par to iedarbību

"Rietumu pasaulē, ko tik ļoti iespaidojusi kristīgā morāle, jēdzienam "seksualitāte" joprojām ir neliela netikumības piegarša. Tieši šī iemesla dēļ seksualitāte nav iekļauta kultūrā, bet, būdama neapspriežama dzīvības enerģija, tā bieži vien tiek traktēta kā dzīvnieciska vajadzība," stāsta Muižniece-Polikarpa.

Tikmēr citās kultūrās, jo īpaši Tālajos Austrumos, seksualitātei ir īpaša – rosinoša vērtība. Tur tā ir etniski atzīts prieka un vitālās mīlestības avots, tāpēc šajos reģionos afrodiziakiem ir sena tradīciju vēsture.

Leģenda par Afrodīti

Leģenda vēsta, ka Kipras krastā no jūras putām vulvai līdzīgā gliemežvākā iznira kaila, jutekliska, pavedinoša, apburoša, bezgala skaista un erotiska būtne, ko Olimps un ļaudis nosauca par Afrodīti, kas to arī nozīmē "putu radītā".

Afrodīte, par kuru teica arī "tā dievina seksu", bija mīlas dieviete. Taču ne tās cēlās, romantiskās mīlas, bet gan miesiskas, baudkāras mīlestības dieviete. Viņas tikumo apdziedāti kādā Orfeja odā, ko atdzejoja Nora Kalna:

"Dievišķā Afrodīte, smējēja izdaudzinātā,

Kam Bakha kauss un mīlas prieki vien prātā!

Deg mīlā, slīgst baudās un svētlaimē pavedinātie

Nakstsprieku pielūdzēji, dēvējot tevi par kaisles māti."

"Afrodītei esot piederējusi maģiska josta, ar kuras palīdzību viņa spēja valdzināt pat visprātīgāko  un viedāko vīru. Laika gaitā tika atklāti dažādi līdzīgas iedarbības spēcīgi maģiski līdzekļi, kuru kopums vēl šobaltdien tiek dēvēts par afrodīzijiem," stāsta Muižniece-Polikarpa.

Pastāv uzskats, ka tiem ir tāds pats efekts kā Afrodītes maģiskajai jostai – radīt mīlestību, kur tās nav; iekvēlināt jutekliskas alkas, kad ir tikai nogurums; garlaicības vietā sniegt seksuālu baudu; rosināt erotisku piedzīvojumu iztēli tiem, kam trūkst fantāzijas.

Periodiski attieksme pret afrodīzijiem ir bijusi ļoti dažāda. Tie ir uzskatīti par veidu, kā veicināt dzimumaktu, lai pavedinātu netiklībā, palielinātu baudu vai iekvēlinātu seksuālo kaisli, tāpat, lai atbrīvotos no kauna sajūtas.

Nereti agrodīzijus saistīja tikai ar vīriešu impotenci – daudzu uztverē tie bija vienīgi potenci stimulējoši līdzekļi, kurus lietoja tikai slimi, proti, impotenti vīrieši vai arī veseli piedzīvojumu meklētāji. Daži cerēja uz afrodīzijiem kā palīglīdzekļiem frigīdu sieviešu iekvēlināšanai, savukārt citi tos sāka lietot mīlas maģijā kā līdzekļus, ar kuriem kādu personu slepeni iekvēlināt miesiskai mīlestībai. Vēl citiem afrodīziji palīdzēja noturēt politisku autoritāti, jo dažās kultūrās virsaiša prestiža un varas lielums bija atkarīgs no tā, cik sieviešu viņš spēja apmierināt.

Arī dabas līdzekļi, ar kuru palīdzību ārstē neauglību, dziedina sterilitāti un palielina bērna ieņemšanas un iznēsāšanas spējas, kā arī lieto reproduktīvo orgānu stiprināšanai, piem., sagatavojot sievieti dzemdībām, tiek uzskatīti par afrodīzijiem.

Augu valsts afrodīziji

Lai gan afrodīziji sastopami gan augu, gan dzīvnieku, gan minerālu pasaulē, šoreiz pievērsīsimies tieši augu valsts afrodīzijiem, turklāt diezgan tradicionāliem un pie mums viegli pieejamiem.

Agrākos laikos uzskatīja, ka afrodīziju iedarbība ir augu garu darbības rezultāts. Mūsdienās ir skaidrs, ka to nodrošina augu ķīmiskais sastāvs. Lai agrodīziji būtu iedarbīgi, tiem ir jānonāk saskarsmē ar cilvēka ķermeni. Atkarībā no sagatavošanas veida, tos var lietot dažādos veidos – kā tējas, dzērienus, garšvielas vai ēdienus, kā arī tabletes, tinktūras, ziedes u.tml.

Piem., lietojot iekšķīgi, "auga gars" jeb aktīvā viela caur kuņģi nokļūst arī vēdera dobuma lejasdaļā, kas savukārt izraisa vibrācijas. Daudzu augu maisījumus var kvēpināt kā vīraku vai smēķēt. Kvēpinot smaržas caur ožas kanāliem iedarbojas uz smadzenēm, bet smēķējot – aktīvās vielas tiek ieelpotas un uzsūktas caur plaušām.

"Godīguma labad jāsaka, ka daži afrodīziji mūsu valstī ir aizliegti ar likumu, daži aizliegti nav, bet, nepārzinot pareizas lietošanas proporcijas, var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas un pat nāvi," stāsta Muižniece-Polikarpa.

Afrodīziji, kas ir mūsu platuma grādos

Apskatīsim dažus augus – afrodozijus, kas ir mūsu platuma grādos viegli pieejami dabā vai vēl vienkāršāk – nopērkami veikalā veselā vai jau pārstrādātā veidā, turklāt to lietošana ir absolūti droša un nekaitīga. Kas zina,, varbūt šis saraksts būs labs palīgs vecākiem, kuru briestošajām atvasēm nekas negaršo un vispār ēst "normālu" ēdienu ir garlaicīgi.

• Ananasu var ēst svaigu vai spiest sulu – tai būs diurētiska, stiprinoša iedarbība.
• Avokado var ēst svaigus augļus, dzert maltu sēklu tēju, būs stiprinoša iedarbība.
• Arābijas (arabica) kafijkoks, ko zinām kā grauzdētu pupiņu dzērienu – dzērienu, kuram ir iedarbīga, stimulējoša iedarbība.
• Batātes ēd un tā ir spēcinoša iedarbība.
• Baziliku ēd un tiem ir stimulējoša iedarbība.
• Burkānu ēd un tiem ir stiprinoša iedarbība.
• Čili ēd svaigus augļus un tiek aktivizē spējas.
• Dateles ēd  un dzer palmu vīnu, tām ir spēcinoša, reibinoša iedarbība.
• Granātābolam ēd augļus un tam ir spēcinoša iedarbība.
• Ingvera saknes ēd vai gatavo tēju, tam būs stimulējoša iedarbība.
• No Kakao pupiņām gatavo dzērienu un tā iedarbība būs viegli stimulējoša.
• Kanēli lieto kā garšvielu, eļļu iemasē ģenitālijās un tam ir stimulējoša iedarbība.
• Kardamons ir garšviela, ko pievieno, piemēram, kafijai un tam ir stimulējoša iedarbība.
• Ēd ķirbja sēklas un būs diurētiska, spēcinoša iedarbība.
• Ķiplokus ēd svaigus vai ceptus un tam ir tonizējoša, atjaunojoša iedarbība.
• Piparus lieto kā garšvielu un tam ir stimulējoša iedarbība.

Receptes

Kardamona kafija

1 tējkarote kafijas pupiņas, 1 tējkarote kardamons, piens pēc garšas, medus vai cukurs – pēc vēlēšanās.

Maltu kafiju samaisa ar maltu kardamonu un gatavo kā parasto kafiju. Pievieno pienu un saldinātāju. Piens uzlabo kardamona ēterisko eļļu šķīdību. Novērojami ātri rezultāti.

Ženšeņa vīns

Žeņšeņa sakne (cik gara vien iespējams), 2 tases rīsu vīns.

Ielikt svaigu vai kaltētu žeņšeņa sakni  vīnā. Pēc mēneša nostāvēšanas reizi dienā izdzert vienu mazu glāzi, Saknei jāpaliek vīnā līdz tas pilnīgi tiek izlietots. Pēc tam atkal uzlej rīsu vīnu un pēc mēneša nostāvēšanas lieto kā iepriekš. Žeņšeņa sakni tādā veidā var lietot trīspadsmit reizes. Pēc tam tā savu spēku zaudē.

Tā kā ieteikts šo uzlējumu lietot ik dienas, jāsagatavo vismaz divi uzlējumi – kamēr viens būs derīgs lietošanai, tikmēr otrs gatavosies.

Erotiskā masāžas eļļa

Visas esences vienādās daļās: salvija, jasmīns, roze, ilangilang, apelsīnu ziedi, kardamons, kadiķis, pačūlija. Esences sajauc un pievieno kokosriekstu eļļu. Iegūto maisījumu iemasē ādā.

Esenču maisījumu var lietot arī iekšķīgi, dažus pilienus, pievienojot tējai.

!!! Par recepšu izmantošanu un lietošanu katrs atbildīgs personīgi.

Lai vai kādus papildlīdzeļus mēs izmantotu vai paļautos tikai uz saviem iekšējiem resursiem, allaž der atcerēties, ka mīlestības dziedinošais spēks ir visizmeklētākais ārstniecības līdzeklis visām cilvēkus piemeklējošām kaitēm.

Tibetiešu dziedniecībā psiholoģiskām kaitēm bieži "izraksta" mīlestību un iedarbīgus afrodīzijus.

Mīlestība var izdziedināt slimos un uzlabot attiecības ar apkārtējiem, pat ar visu pasauli. Kad mīlestība tiek "izrakstīta" farmakoloģiskiem līdzekļiem, tā var atklāt savas dziedinošās spējas precīzāk un iedarbīgāk.

Kad ar farmakoloģiskiem vai medicīniskiem paņēmieniem tiek atvērta sirds čakra, sāk darboties mūžīgs beznosacījumu mīlestības avots, kas ļauj cilvēkiem izbaudīt vienotību ar Visumu, tādejādi baudīt dziļas harmonijas un laimes izjūtas.

Magones spēks

Visierastākais, kā arī saprotamākais magoņu lietojums ir konditorejā un kulinārijā – diez vai atradīsies daudz cilvēku, kuri ne reizi nav baudījuši smalkmaizīti, kādu cepumu vai radziņu, kas pārkaisīti ar magoņu sēkliņām vai saldo ēdienu, kurā tās iemaisītas iekšā.

Arī tautas medicīnā tiek izmantotas gan magoņu sēklas, gan ziedlapiņas, tikai tās jāprot pareizi savākt un uzglabāt.

Ziedlapiņas piesardzīgi norauj un liek kaltēties ēnā, tās bieži apgrozot. Izžāvētajām ziedlapiņām ir sarkani – violeta krāsa. Ziedlapiņu sastāvā ir skābes, krāsvielas un taukvielas, alkaloīdi, kā arī minerālvielas, kas ir bagātas ar dzelzi un magniju.

Magoņu ziedlapiņu uzlējums:

• Recepte Nr. 1: ēdamkaroti magoņu ziedlapiņu aplej ar 500 ml vārīta ūdens un atstāj uz 1 stundu. Lieto 50 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas, gastrīta, dizentērijas, sirdsklauvju, bezmiega un pārpūles gadījumos.
• Recepte Nr.2: ēdamkaroti svaigu magones ziedlapiņu un ēdamkaroti medus aplej ar 500 ml degvīna un atstāj 30 dienas ievilkties. Lieto pa 50 ml 1 reizi dienā pārpūles un bezmiega gadījumos.

Savukārt sēklu kastītes jeb pogaļas norauj, kamēr tās vēl pilnībā nav nogatavojušās un ir zaļā krāsā. Arī tās kaltē ēnā.

Sēklu sastāvā ir alkaloīdi, kā arī nenozīmīgs daudzums morfīna, tāpēc tās varētu izraisīt vieglu miegainību. Magoņu sēklas izmantojamas ne vien kulinārijā, bet arī lietojamas tautas medicīnā:

• Recepte: tējkaroti sasmalcinātu magoņu kastīšu jeb pogaļu (ar sēklām) aplej ar 500 ml ūdens un vāra 10 minūtes. Pēc tam atstāj uz 1 stundu nostāvēties un izkāš. Lieto pa 50 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas sirdsklauvju, vēderdobuma sāpju, asa klepus un plaušu tuberkulozes sākuma stadijas gadījumos.

Magoņu sēklu ekstraktu var lietot asa enterokolīta, hemoroīdu, onkoloģisku saslimšanu, bezmiega un galvassāpju gadījumos.

Ar svaigu magoņu sulu iesmērē bišu, lapseņu un citu kukaiņu kodumu vietas.

Izsautētas magoņu lapas un sēklu kastītes jeb pogaļas pielieto komprešu veidā, lai mazinātu sasitumu un locītavu sāpes.

Par šo un citiem ārstniecības augiem, kā arī to, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, var uzzināt Farmācijas muzejā, kur tas izdarāms  gan individuāli, gan gida pavadībā.

Muzejā arī iespējams atzīmēt savu vai bērnu dzimšanas dienu (vai jebkuru citu atzīmējamu dienu) un uzaicinātos viesus priecēt ar kultūras programmu kā svētku pievienoto vērtību.

Tāpat muzejs piedāvā telpas nelieliem semināriem, prezentācijām, kolektīvu saliedēšanās pasākumiem, kultūras norisēm un daudz kam citam.

Seko aktivitātēm "Facebook" šeit, "Instagram" šeit.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv, izmantojot materiālus no interneta grāmatas: Kristians Rētčs "Mīlas augi" (Alberta Hofmana priekšvārds), Izdevniecība VARA VĪKSNA, SIA, 2008.